«Atsevišķās lietās tie ir kliedzoši, bet citās lietās – organizatoriskas dabas pārkāpumi. Ja četru gadu garumā nevar izvērtēt vienu lietu, tad tas ir kliedzošs pārkāpums,» saka VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko. Vismaz dažos citos gadījumos inspekcija ir rīkojusies daudz striktāk. Piemēram, 2013. gadā prasot par bezdarbību atstādināt no amata Krustpils novada bāriņtiesas vadību.

VBTAI vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa skaidro, ka tikai pēc konstatēto pārkāpumu skaita Rīgu nevar salīdzināt ar situāciju citās bāriņtiesās. «Jo ir situācijas, kad pārkāpumu skaita ziņā nav daudz, bet tie ir būtiski. Tad bāriņtiesas priekšsēdētāja atbilstību uzreiz lūdzam izvērtēt pašvaldībai. Bet te ir darba organizācija kopumā,» par secinājumiem pēc pārbaudes Rīgas bāriņtiesā saka L. Rieksta-Riekstiņa. VBTAI konstatējusi, ka vairākās jomās Rīgas bāriņtiesa neizpilda likumā noteiktos pienākumus. Secinājums: ļoti bieži tiek pieņemti lēmumi, kas attiecas uz bērnu, bet ne vienmēr ir noskaidrots bērna viedoklis. No 27 aizgādības lietām bērna viedoklis nav noskaidrots tikai vienā, atbild A. Krasnogolovs.

Piemēram, likums nosaka, ka bāriņtiesai reizi gadā jāapmeklē bērns, kas atrodas aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Atklājies, ka visi bērni nav skatīti vaigā pat šo vienu reizi gadā. V. Gluščenko papildina, ka apmeklējumu skaits nav formāla likuma prasība, jo runa ir par būtību – kā bērnam klājas, kā viņš jūtas, kā uzlabot viņa dzīves kvalitāti. Tāpēc bāriņtiesas rīcības intensitāte (vai bezdarbība) ietekmē bērnu kā personību un viņa dzīves kvalitāti. Piemēram, uzzinot, ka bērns ģimenē dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, bāriņtiesas darbinieks šo informāciju nevis pārbauda nekavējoties, bet pēc mēneša vai pusotra. Kas ar bērnu šajā laikā notiek?

A. Krasnogolovs oponē: «Es pilnībā nepiekrītu tam, ka mani kolēģi speciāli nerunā ar bērnu, lai ieriebtu viņam. Tam ir citi apstākļi, un man kā bāriņtiesas priekšsēdētājam šie apstākļi ir jāmazina.» Viņš atzīst, ka trūkst speciālistu un vakances saglabājas ilgstoši. Izsludina konkursu, bet nepiesakās neviens, kurš gribētu pildīt pienākumu apsekot bērnus ģimenēs un aprūpes iestādēs. A. Krasnogolovs neslēpj, ka kādā bāriņtiesas nodaļā no diviem darbiniekiem, kuriem katram uzdots pārbaudīt 150–200 aizbildnības lietu, nav neviena darbinieka. «Tas nav attaisnojums, bet tāda ir situācija. Jāskatās konkrētajās lietās, kāpēc kolēģi nevis reizi gadā, bet reizi trijos gados apsekojuši. Jo zinu, ka apseko arī biežāk. Varbūt bērns atrodas viesģimenē ārzemēs vai internātskolā. Ne vienmēr viņš ir uz vietas

– vai nu kādā pulciņā, vai skolā. Un speciālists bērnu ģimenē nesatiek,» viņš skaidro. V. Gluščenko iebilst, ka bāriņtiesai ir informācija par viesģimenēs esošajiem bērniem un tad pārbaudes var veikt citā laikā – kad viņi ir atgriezušies.

VBTAI vēstule ir nosūtīta Rīgas domei, kurai būs jāvērtē, vai bāriņtiesai ir nepietiekami resursi, vai tas ir darba organizācijas jautājums. Bet tas neliedz pašvaldībai pieņemt lēmumu attiecībā uz Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāju, noteic V. Gluščenko. Rīgas bāriņtiesai līdz 30. jūnijam jāsagatavo atbilde par katru konstatēto pārkāpumu. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa vēl neesot saņēmusi VBTAI secinājumus un uzskata, ka nav korekti par pārkāpumiem informēt presi, kamēr par bāriņtiesas darbu atbildīgā komisija nav iepazinusies ar inspekcijas secinājumiem. «Jebkurā iestādē var atrast pārkāpumus, bet nav patiesība, ka bāriņtiesa neieklausās bērnos un nebrauc pie viņiem. Uz katru zvanu reaģē jau nākamajā dienā,» saka O. Veidiņa. Viņa pārbaudes rezultātus nodēvē par pārpratumu. Un uzskata, ka jāuzklausa bāriņtiesas priekšsēdētājs, pirms izdarīt kādus tālejošākus secinājumus.