Augsta līmeņa ES institūcijas darbinieks vakar sešu partnervalstu un Latvijas mediju pārstāvjiem off record kārtībā apskaidroja, kas samitā notiks un uz ko kura valsts var cerēt. Ja pēdējā brīdī nenotiks kādi pārsteigumi, svarīgāko vēsti saņems baņķieri, kas jau iepriekš bija zināms. Proti, Austrumu partnerības samita laikā tiks parakstīts līgums par finansiālu atbalstu Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā. Populārzinātniskā tulkojumā tas nozīmē, ka ukraiņi ņem kārtējo kredītu. Iepriekšējais, jāatgādina, bija 1,61 miljardu liels.

Bet attiecībā uz citām aktualitātēm augstā līmeņa darbinieks sacīja: «Negaidiet masveidā kādus paziņojumus par ES politikas maiņu.» Tātad viss pamatā paliks pa vecam. Moldova nesaņems datumu, kurā pretendēt uz iestāšanos savienībā, Azerbaidžāna nesaņems palīdzību Kalnu Karabahas iesaldētā konflikta risināšanā, Ukrainai un Gruzijai netiks piešķirts bezvīzu režīms, un tādā garā. Tas gan neliegs ES deklarēt, cik ļoti tā atbalsta savus Austrumu partnerus un cik ļoti vēlas sekmēt viņu izaugsmi, palīdzēt ceļā uz laimi, demokrātiju un pārticību, lai pašas bizness grieztos. Deklarācijas teksts gan vēl tikai top, un tas jāsaskaņo ar visiem partneriem, bet viņu intereses ir ne tikai daudzveidīgas, bet bieži vien arī pretrunīgas. Piemēram, attieksmē pret to pašu Krieviju.

Turpmāko triju dienu garumā runu būs ārkārtīgi daudz, un netieši tās ietekmēs ikvienu ES pilsoni, kurš atradīsies šajā laikā Rīgā un mēģinās pārvietoties pa samita norises vietu apkaimi vai kādiem ierēdņu, politiķu un žurnālistu migrācijas punktiem. Viņu būs ļoti daudz. Vairāk nekā 40 oficiālo valstu un sadarbības partneru delegāciju. Ap 640 žurnālistu. Ap 500 samita dalībnieku. Premjeri no ES dalībvalstīm, vismaz no četrām partnerības valstīm – prezidenti. ES institūciju vadītāji. Jau no šodienas vienlaikus ar samitu notiek Pilsoniskās sabiedrības konference, kas pulcēs vairākus simtus pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu no Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstīm. Biznesa forumā savukārt pulcēsies ietekmīgi uzņēmēji.

Vairums viesu ierodas un dodas projām caur lidostu, tāpēc te ieviests īpašs drošības režīms. Rīt un parīt parastajai tautai uz saviem reisiem jāierodas vismaz trīs (!) stundas iepriekš. Pavadītājiem un sagaidītājiem terminālis slēgts. Arī privātais transports tuvumā netiks laists.

Ap samita galveno norises vietu – Nacionālo bibliotēku – satiksme būs pilnībā slēgta. Šoreiz pat Akmens tilts. Arī liela daļa Vecrīgas. Tāpat satiksmes ierobežojumi noteikti ap viesnīcām, kurās pulcējas vai dzīvo samita dalībnieki, un viņu maršrutos. Saraksti ar aizliegtajām ielām atrodami Latvijas prezidentūras mājaslapā eu2015.lv Taču vienkāršāk par karšu pētīšanu ir šajās dienās izvairīties no pilsētas centra, jo īpaši – netuvoties tam ar personisko automašīnu.