Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka iespēju aizņemties dažādām ikdienas vajadzībām šogad apsver 21% iedzīvotāju. Aptuveni 37% plāno uzlabot esošo mājokli, izremontējot vannasistabu, virtuvi, iegādājoties jaunu sadzīves tehniku, mēbeles utt. Aptuveni 16% aptaujāto aizdevums būtu nepieciešams veselības uzlabošanai. «Protams, ir arī daļa iedzīvotāju, kuriem nauda būtu nepieciešama lielāku svētku, piemēram, kāzu, organizēšanai vai ceļojumam. Dāmas patēriņa kredītu nereti tērē jaunu apģērbu vai apavu iegādei, savukārt kungi šo naudu izmanto arī savam vaļaspriekam, piemēram, lai iegādātos tam nepieciešamo inventāru,» NRA.lv stāstīja Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainārs Balcers.

Aptuveni 70% no aptaujātajiem labprāt iegādātos jaunu mājokli esošā vietā. «Privātmāja vai 90 kvadrātmetru plašs dzīvoklis Rīgas centrā – tāds ir tipiskākais Latvijas iedzīvotāja sapnis par savu mājokli. Taču realitātē pārliecinošs vairākums iedzīvotāju (73%) tomēr iegādājas dzīvokli, visbiežāk tipveida namā, kas celts līdz 2000. gadam, 36–55 kvadrātmetru platībā. Un tikai ceturtā daļa pirkumu ir mājas (visbiežāk celtas pirms 2000. gada) 100–150 kvadrātmetru platībā. Četri no pieciem jaunu mājokļu iegādes finansējuma līgumiem noslēgti īpašuma iegādei Rīgā un tās apkārtnē. Iedzīvotāji mājokli iegādājas pārdomāti, pievēršot uzmanību arī tam, kāda ir infrastruktūra, kādas varētu būt komunālo pakalpojumu izmaksas. Pirmskrīzes laikā pircēji šādām niansēm tikpat kā nepievērsa uzmanību, tad galvenais bija dabūt mājokli vienalga kādā vietā, jo pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums,» skaidroja A. Balcers.

Lai gan par jaunu mājokli sapņo teju trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, šogad to plāno izdarīt aptuveni piektdaļa aptaujāto. Swedbank aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa (60%) par svarīgāko faktoru norāda mājokļa cenu un savas finansiālās iespējas atmaksāt kredītu. 56% aptaujāto būtiska ir infrastruktūras atbilstība ģimenes vajadzībām, piemēram, vai ir pieejams sabiedriskais transports, vai ir bērnudārzs, kā arī ikmēneša maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu. Kā mazāk būtiski faktori mājokļa iegādei tiek minēti potenciālie kaimiņi vai stāvs, kurā mājoklis atrodas.

«Saskaņā ar mūsu prognozēm šogad no jauna izsniegtajos kredītos varētu sagaidīt aptuveni 20–25% pieaugumu. Redzam, ka jautājums par to, ir vai nav īstais brīdis iegādāties savu mājokli, arvien ir aktuāls. Taču jāsaka, ka kolektīvais īstais brīdis mājokļa iegādei nemaz nepastāv. Ja ir vajadzība un iespēja, pavisam noteikti iesakām raudzīties sava mājokļa iegādes virzienā. Ieguldījums savā nekustamajā īpašumā ir ne tikai veids, kā parūpēties par savas ģimenes labklājību, bet arī veidot zināmu uzkrājumu nākotnei,» uzsver A. Balcers.

Viņš ir pārliecināts, ka noformēt aizdevumu bankā ir vienkārši un ērti. Par to liecina Swedbank dati – 90% klientu patēriņa aizņēmuma noformēšanu veic internetbankā, un pēdējā gada laikā šis ieradums ir dubultojies.