Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) sestdien Jelgavas pilī notiks kārtējais kongress, kurā jāievēlē politiskā spēka vadītāji.
Partijas valdes sastāvs kongresa gaitā var mainīties, bet ir skaidri zināms, ka tās vadīšana atkal tiks uzticēta Augustam Brigmanim – šim amatam izvirzīts tikai viņš. Interesanti – viņš sola, ka pretēji iepriekšējiem gadiem politiskos konkurentus nekritizēs.
Jautāts, ko viņš vēstīs partijas biedriem par partijas nākotnes mērķiem, A. Brigmanis saka, ka uzruna būšot pragmatiska un akadēmiska. Tajā viņš raksturošot aktualitātes no Latvijas Zemnieku savienības un to partneru no Latvijas Zaļās partijas pārvaldītajām nozarēm – aizsardzību, zemkopību, veselību un sociālo bloku.
Sev tipiskā manierē viņš arī ieminējās par to, ka LZS un tās partneriem lēnītēm vajadzētu «izplest spārnus», kļūt spēcīgākiem un gatavoties «augstākiem lidojumiem». «Mēs nedrīkstam būt pasīvi politikas veidotāji, mums jāveido arī pašiem sava politika,» saka partijas līderis.
Kaut arī vārdos neizteikts, A. Brigmaņa nākotnes vēstījums netieši liecina, ka ZZS lēnītēm gatavojas varas gravitācijas centru nobīdēm jeb valdības maiņai. Par šādu iespēju politiskajos kuluāros runā gan kontekstā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā beigām jūnijā, kad vairs nebūs tik ļoti jāsatraucas par ES partneru viedokli, gan apspēlējot nākamā prezidenta kandidatūras. Par to, ka, koalīcijai nespējot vienoties par prezidenta amata kandidātu un ievēlējot kādas partijas virzīto, tiks mainītas arī valsts augstākās amatpersonas, neizvairās runāt arī šobrīd ietekmīgākās partijas – Vienotības – līdere Solvita Āboltiņa.
Tiesa, politiķu un politologu aprindās LZS un LZP veidojošo Zaļo un zemnieku savienību raksturo kā pēc iniciatīvas nealkstošu partiju, kas valstij svarīgākajos procesos labprātāk pastāv malā, nevis uzņemas atbildību – vēlas kļūt par valdības vadītājiem.
«Nav liela māksla paņemt varu, bet, ja nav sagatavoti visi priekšdarbi, lai tā neizkrīt no rokām, tas nav labi. Jādara viss iespējamais, lai tā vara rokās paliek ilgstoši,» saka ilggadējais politiķis. Kā piemēru viņš piesauc Induļa Emša vadīto valdību, kura 2004. gadā noturējās vien nepilnus astoņus mēnešus. «Tā gan bija mazākuma valdība,» piebilst A. Brigmanis.
Par to, ka pēc ES prezidentūras beigām vai Valsts prezidenta vēlēšanām varētu krist valdība, starp rindām lasot, var noprast arī no A. Brigmaņa solījuma, ka šajā kongresā pretēji iepriekšējiem netiks kritizēta ne Vienotība, ne Nacionālā apvienība.
«Viņiem pietiek pašiem savu kritiķu. Kāpēc mums viņus speciāli kritizēt; ja viņiem uz tām kļūdām norāda, viņi tās labo un kļūst spēcīgāki. Mums tas nav vajadzīgs,» saka A. Brigmanis.
Rādīt reklāmu
