Viena no Latvijas galvenajām problēmām ir vāja sociālā nodrošinājuma
sistēma un darbaspēka apjoma samazināšanās, teikts Eiropas Komisijas
(EK) darba ziņojumā par situāciju Latvijā un rekomendāciju ieviešanas
progresu.
Latvijas veikums sociālajā un veselības aprūpē vērtēts kā ierobežots vai neliels, skarbi izsakoties par nabadzības situāciju un atvēlēto finansējumu veselības aprūpei.
EK samērā labus vārdus veltījusi stabilajam sniegumam makroekonomisko rādītāju sasniegšanā, taču lielu kritiku izteikusi par ieguldījumiem sociālās politikas un veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā, un tas nevienu neizbrīna (jau gadiem Latvija datu ailēs atrodas pie valstīm, kuras atvēl šīm jomām vienu no zemākajiem vai viszemāko finansējumu visā Eiropas Savienībā). Ko EK eksperti secinājuši par sociālo un darba aktivizācijas politiku Latvijā? Atzinums ir visai nepatīkams. Sociālās palīdzības reformas kopš
2011. gada Latvijai adresēta ieteikuma nav pavirzījušās uz priekšu, lai gan «ir veikts ievērojams analīzes un plānošanas darbs». Eksperti piemin, ka valdība pērn nāca klajā ar plāniem no 2017. gada palielināt minimālo ienākumu līmeni, taču uzsver, ka šīs idejas nav pamatotas ar budžeta plāniem. Steidzama rīcība šajā jomā ir nepieciešama, jo «bezdarba un sociālās palīdzības pabalstu nelielais tvērums un nepiemērotība neļauj efektīvi samazināt nabadzību, sociālās atstumtības risku un augsto nevienlīdzības līmeni». Sociālās palīdzības saņēmēju aktivizēšanas centieni joprojām ir nelieli un aktīvo darba tirgus pasākumu apjoms pārāk mazs.
Šis nav pirmais EK dokuments, kurā uzsvērta nabadzība Latvijā. Regulāri statistikas datos un pētījumos Latvija diemžēl parādās kā valsts, kurā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES). Šajā dokumentā secināts, ka nabadzība ir dziļa, kas liecina par nepieciešamību pēc efektīvas sociālās palīdzības. Turklāt sociālie izdevumi ir tik zemā līmenī, ka tie pat neietekmē nabadzības samazināšanu. 32,7% Latvijas iedzīvotāju
2014. gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Bažas raisa arī augstais slikto sadzīves apstākļu līmenis (ziņojumā minēts, ka 38,3 procenti iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās, kuru mājokļi ir ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu, pelējumu logu rāmjos vai grīdā, kuros nav vannas istabas vai labierīcību iekštelpās). Tas ir otrais augstākais rādītājs ES.
Savukārt Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēma ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji veic paši. Tāpēc iedzīvotāji nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības. Iedzīvotājiem ir problēmas laikus saņemt veselības aprūpi par pieņemamu pacienta līdzmaksājumu. Izmaksu dēļ neapmierinātas veselības aprūpes vajadzības ir ievērojamākās ES dalībvalstu vidū. EK parāda būtisku saikni starp veselības nozares finansējumu un ekonomikas rādītājiem, proti, darbspējīgā vecumā (20–64 gadi) iedzīvotāju mirstības rādītājs ir otrs augstākais ES, un tas ir iemesls Latvijas darbaspēka skaita kritumam par 3,9 procentiem. Tātad darbaspēks ne tikai izbrauc vai nepiedzimst, bet arī pārāk agri nomirst nepietiekamās veselības aprūpes dēļ. Salīdzinoši maza veselības aprūpes izdevumu daļa atvēlēta sabiedrības veselības vajadzībām, piemēram, slimību profilaksei. Tāpat eksperti konstatē: nav garantēts pienācīgs un stabils vidēja termiņa finansējums, ko izmantot, lai risinātu problēmas un paātrinātu veselības sistēmas reformas. Par veselības aprūpi virkne secinājumu sākas ar vārdiem «nav ieviestas», «nav stabilas», «pieejams ierobežotā apmērā».
Eiropas Komisijas secinājumi
• Nabadzība ir dziļa, kas liecina par nepieciešamību pēc efektīvas sociālās palīdzības
• 32,7% Latvijas iedzīvotāju 2014. gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam
• Vairāk nekā ceturtā daļa vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES
• Bažas raisa augstais slikto sadzīves apstākļu līmenis (38,3%, kas ir otrs augstākais rādītājs ES)
• Veselības aprūpes izdevumi ir vieni no mazākajiem ES
• Darbspējīgā vecuma (20–64 gadi) iedzīvotāju mirstības rādītājs ir otrs augstākais ES
Avots: Eiropas Komisijas darba dokuments, ziņojums par valsti, Latvija
Rādīt reklāmu
