Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecinājis, ka var aizstāvēt ne tikai
nekustamā īpašuma tirgotāju un baņķieru intereses termiņuzturēšanās
atļauju kontekstā, bet aizlikt labu vārdu arī par ierindas
iedzīvotājiem. Pirmdien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu,
viņš aicināja darīt visu iespējamo, lai Rail Baltica projekta gaitā
tiktu skarts pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumu.
Tikšanās laikā, kas bija paredzēts nozares aktualitāšu apspriešanai, A. Matīss prezidentu informēja, ka dzelzceļa projekta sabiedriskā apspriešana notikusi 15 pašvaldībās un tajās piedalījušies vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēki. A. Matīss īpaši uzsvēris, ka viņa vadītā ministrija pieliks īpašas pūles, lai samazinātu to īpašnieku skaitu, kuru īpašumus varētu skart ātrgaitas trase.
Arī Valsts prezidents uzsvēra, ka līdz ar paša Rail Baltica projekta realizēšanu ne mazāk svarīgi ir nodarīt pēc iespējas mazākus zaudējumus cilvēkiem. Viņaprāt, tas būs iespējams tikai tad, ja projekta virzītāji neizvairīsies no individuāla dialoga ar ieinteresētajām personām, lai ikviens cilvēks skaidri saprastu, ko tas viņam nozīmēs, un arī – lai tiktu panākts kompromisa risinājums.
Protams, satiksmes ministrs nespēja iebilst valsts augstākajai amatpersonai un apņēmās no sarunu vedēju puses darīt visu, lai visiem iesaistītajiem gala rezultātā radītu pieņemamu rezultātu, piedaloties tiešās sarunās gan ar individuāliem īpašniekiem, gan sabiedriskajām organizācijām. Kā apliecinājums tam, ka tie nav tikai tukši vārdi, ir A. Matīsa stāstītais, ka sākotnējais jaunās dzelzceļa trases variants skāra aptuveni četrus tūkstošus dažādu īpašumu, bet nu šis skaits samazināts līdz diviem tūkstošiem.
Turklāt valsts solās nepamest novārtā arī dzelzceļa trasei piegulošo īpašumu saimnieku intereses, jo to zemes un ēkas tiks pakļautas negatīvai ietekmei dzelzceļa trases izbūves gaitā. Ministrs arī neizslēdza iespējas, ka kompensējošs mehānisms tiks izstrādāts arī par šādu īpašumu vērtības samazināšanu dzelzceļa būvniecības rezultātā.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šā dzelzceļa izbūve būs nozīmīgs ekonomisks impulss Latvijai, jo tās būs investīcijas ap diviem miljardiem eiro apjomā, kā arī būvēšanai tiks piesaistīti Latvijas uzņēmēji un darbaspēks.
Saistībā ar šo projektu tuvāko triju līdz četru gadu laikā tiks ievērojami pārbūvēta Rīgas dzelzceļa stacija un autoosta, kā arī iespējamas izmaiņas Daugavas šķērsojumā pa dzelzceļu, jo jaunajai līnijai Rīgā būs divas pieturas: centrālajā stacijā un lidostā Rīga.
Jau vēstīts, ka līdz gada beigām ir plānots izstrādāt vienu Rail Baltica dzelzceļa trases variantu.
Projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šā projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020. gada.
15. martā noslēdzās projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar Rail Baltica projektu.
Rādīt reklāmu
