Sākot darbu pie Valsts prezidenta ieteikumu politisko partiju
stiprināšanai ieviešanas dzīvē, Saeima par vienu no prioritātēm
izraudzījusies ziedotāju piesaistīšanu, nevis, piemēram, partiju
dibināšanai nepieciešamo biedru skaita palielināšanu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām.
Plānots, ka pirms ienākumu aplikšanas ar nodokli no gada apliekamajiem ienākumiem tiks atskaitīti personas dāvinājumi vai ziedojumi partijai vai partiju apvienībai, kas nepārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru jeb 360 eiro.
Grozījumi likumā rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā.
Kopumā Saeima vērtē vairākus likumprojektus, kuros iekļauti prezidenta ierosinājumi politisko partiju sistēmas izmaiņām, tostarp priekšlikums dubultot valsts finansējumu partijām.
Taču starp A. Bērziņa ieteikumiem atrodama arī iniciatīva noteikt, ka vēlēšanās var startēt tikai tāds politiskais spēks, kas dibināts vismaz gadu pirms tām, kā arī noteikt lielāku nekā šobrīd aktuālo 200 minimālo partijas dibinātāju skaitu.
Apšaubāms šis deputātu likumu jaunrades akts šķiet politologam Filipam Rajevskim, kurš netic, ka ar nodokļu atlaidēm valsts spēs pārliecināt ierindas iedzīvotāju ziedot partijām. Jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar socioloģiskajiem pētījumiem aptuveni 90 procenti iedzīvotāju politiskajām partijām neuzticas.
Viņaprāt, nodokļu atlaides vajadzētu ieviest arī ziedojumiem labdarībai. Šādā gadījumā politiķu pieeja būtu līdzsvarotāka.
«Grūtā brīdī politiķi nekautrējoties aicina ziedot un palīdzēt cilvēkiem, jo valsts, redz, visu nevarot izdarīt, bet, kad nonākam pie nodokļu atlaidēm, tad tās piedāvā tikai politisko partiju ziedotājiem. Domāju, ka tā nav līdzsvarota pieeja un izraisīs negatīvu attieksmi sabiedrībā,» saka politologs.
Pielaidīgāk šo politiķu iniciatīvu vērtē sabiedriskās politikas pētījumu centra Providus pētnieks Valts Kalniņš: «Tas ir pozitīvs mazs solītis, lai signalizētu mazajiem ziedotājiem, ka viņu pienesums ir īpaši svarīgs demokrātiskai partiju sistēmai. Domāju, ka ziedotāju loks nebūs ļoti liels, vismaz sākuma posmā ne.»
Nākamais uzdevums politiķiem būtu panākt, lai nostiprinātu partiju ierindas biedru ietekmi nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, piemēram, vēlēšanu sarakstu veidošanā.
«Tas gan ir jautājums par sabiedrības politiskās apziņas augšanu un audzināšanu kopumā, lai partiju sistēma nebūtu tik atsvešināta no sabiedrības. Šis elements ir tikai viena detaļa plašākā ainā, ko tikai ar šo likumu nevar mainīt,» saka V. Kalniņš.
Valsts prezidents A. Bērziņš vēl šonedēļ, uzrunājot starptautiskās konferences Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana dalībniekus, uzsvēra, ka Latvijas partiju sistēmu nevar uzskatīt par stipru.
Rādīt reklāmu
