Gan Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa izmeklētāji, gan parlamentārās
izmeklēšanas komisijas dalībnieki spiesti pārskatīt iepriekš pieņemtus
lēmumus.
Vieniem šodien jāpiemēro citi drošības līdzekļi, jo tiesa atzinusi par nepamatotu iepriekš policijas piemēroto apcietinājumu projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim un būvinženierim Ivaram Sergetam. Tagad viņi ir atkal uz brīvām kājām, tāpat kā trešais aizdomās turamais – arhitekts Andris Kalinka. Vienīgi nedrīkst izbraukt no valsts. Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti turpina vētīt savu priekšgājēju un pašu pieņemtos lēmumus saistībā ar būvniecības procesa regulāciju valstī. Daudz kas vēl nav kārtībā un pārtaisāms no jauna.
Ātrāk un lētāk – tas bija moto izmaiņām būvniecības likumā līdz Zolitūdes traģēdijai. Ārvalstu investori paģērēja aizvākt viņu biznesam kaitīgus šķēršļus – speciālistu sertifikāciju, dažādas pārbaudes, termiņus. Pēc Maxima sagrūšanas politiķi saņēma pieprasījumu būvniecību vērtēt stingrāk, lēnāk un dārgāk. Tas arī pakāpeniski tiek ieviests normatīvos, bet vienlaikus – arī pirmo uzstādījumu par būvniecības uzraudzības liberalizāciju neviens nav atcēlis. Tad nu pašvaldību būvvaldes mokās ar jauno Ministru kabineta noteikumu traktēšanu, kavējot saņemto būvprojektu saskaņošanu un ēku pieņemšanu ekspluatācijā. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai vakar par to žēlojās Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs: «Neviens pat nav painteresējies, kā pašvaldības tiek galā!» Vismaz viņa būvvalde kavē dažādus termiņus, un var gadīties, ka saprātīgā termiņā neizskatītu dokumentu vai ekspluatācijā nepieņemtu objektu dēļ arī kādas zaudējumu piedziņas lietas aizies uz tiesu. Pelnītu pārmetumu likumdevējs saņēma arī par to, ka nerēķina līdzi, kādas izmaksas līdz ar jauniem pienākumiem uzliek pašvaldībām. Rīgā vien ir 100 000 ēku, un, ja tās visas būs jāpārbauda par pilsētas naudu, summas savāksies milzīgas. Arī citu Latvijas lielo pilsētu pārstāvji sēdē atgādināja, ka primāri par ēkas tehnisko stāvokli tomēr ir atbildīgs īpašnieks. Te nekādi jaunizgudrojumi nav vajadzīgi, jo Civillikums jau runā par gādīga saimnieka pienākumiem.
Rīgas būvvaldes vadītāju uz parlamentu bija atvedis Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pats mērs daudz nerunāja, arī uz Artusa Kaimiņa jautājumu par savu politisko atbildību Zolitūdes traģēdijā neatbildēja. Vairāk sēdē tika skarta pašu būvniecības veicēju, projektētāju un uzraugu atbildība, tai skaitā salīdzinājums ar ārzemju praksi. Pie mums sodi ir maigi. Piemēram, Vācijā par patvaļīgu būvniecību jāmaksā līdz 40 000 eiro. Skandināvijā sodi mazāki, taču bieži maksājami un procedūra piņķerīga. Japānā šādā situācijā tiek atslēgtas pilsētas komunikācijas, un tā ir versija, ko varētu pārņemt arī Latvija.
Pilsētu būvvalžu pārstāvji sēdē visai draudzīgi bāra arhitektus, kuru izstrādāto projektu kvalitāte 30% būvprojektu ir tik zema, ka nākas tos atmest pārstrādei. Tomēr tā, iespējams, vien tāda vainas futbolēšana. Līdz Arhitektu savienībai ziņas par haltūristiem nonākot nesalīdzināmi mazākā skaitā. Ja nonāktu vairāk – vai tas būtu ko mainījis attiecībā uz Maxima? Varbūt jā, varbūt – nē. Izmeklēšana turpinās.
Rādīt reklāmu
