Kopš Eiropas Sociālā fonda projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi
pašvaldībās (APSD) sākuma trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši
bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un
attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās,
kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību.
Lielākais darba vietu skaits tika izveidots Latgales reģionā, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis. Pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībās Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos arī 2015. gadā, taču tas vairs nebūs Eiropas Sociālā fonda projekts, bet gan valsts līdzfinansēts nodarbinātības pasākums.
Šogad Eiropas Sociālā fonda (ESF) APSD projekts noslēgsies. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012. gada sākumā, lai sniegtu atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tikai šā gada laikā pašvaldības izveidoja vairāk nekā 5000 darba vietu, 11 mēnešu laikā nodarbinot 19 225 bezdarbniekus. Lielākais darba vietu skaits tika izveidots Latgales reģionā, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis: šā gada 11 mēnešos Latgalē pagaidu darbus pašvaldībās veica kopumā 7421 bezdarbnieks, visvairāk tieši Rēzeknes apkaimē.
Rēzeknei – svarīgi
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs
NRA.lv stāsta, ka Rēzeknes novadā kopš 2012. gada algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā nodarbināti ap pieciem tūkstošiem bezdarbnieku, no tiem 1300 bezdarbnieki šogad. «Atbalsta programma bezdarbniekiem ir nepieciešama, jo dod iespēju cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez pastāvīga darba, neattālināties no darba tirgus. Šāda vai līdzīga programma vajadzīga arī turpmāk, tomēr būtu nepieciešams vairāk iesaistīt privāto sektoru, tas ir, uzņēmumi konkursa kārtībā varētu nodrošināt darba vietas programmas dalībniekiem,» uzskata M. Švarcs. Tas bezdarbniekiem dotu iespēju strādāt ražošanas, lauksaimniecības, būvniecības vai kādā citā jomā, un, ja bezdarbnieks sevi pierādītu kā vērtīgs darbinieks, viņš varētu turpināt strādāt jau kā pastāvīgs darbinieks.
APSD noteikumi paredz, ka bezdarbniekus pagaidu darbos iesaista vietās, kas izveidotas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos, taču NVA īsteno citus aktīvos nodarbinātības pasākumus, kuru ietvaros privātā sektora darba devējiem ir iespēja nodarbināt bezdarbniekus, skaidro projekta vadītāja Edīte Bratka.
Atrod darbu
«Cilvēkiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, atbalsta mehānisms ir nepieciešams,» Neatkarīgajai saka arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Projekts deva iespēju iedzīvotājiem strādāt, iegūt jaunas iemaņas un prasmes, kā arī atrast pastāvīgu darba vietu. G. Ansiņš nenoliedz, ka projekts sniedzis arī lielus ieguvumus pilsētas labiekārtošanā un sakopšanā. Projektam noslēdzoties, pašvaldībām būs jārod resursi to pozīciju uzturēšanai, ko līdz šim bija iespējams segt šī projekta ietvaros. «Finansējums no valsts 2015. gadā būs mazākā apmērā nekā līdz šim, līdz ar to arī mazāk cilvēku varēs strādāt,» secina G. Ansiņš. Liepājā trīs gadu laikā algotos pagaidu darbus strādājuši 3259 bezdarbnieki.
Bezdarbniekiem dalība projektā palīdzēja atsākt darba gaitas. No projekta sākuma līdz šā gada oktobrim pastāvīgā darbā iekārtojās 12 123 projekta dalībnieki: 10 141 bezdarbnieks darba tiesiskās attiecības uzsāka, pabeidzot dalību projektā, bet 1982 bezdarbnieki pastāvīgu darbu atrada ātrāk.
Saglabā sociālās prasmes
«Lai arī šajos gados ekonomiskās krīzes radītās sekas mazinājās un atsākās ekonomikas attīstība, tomēr bezdarba līmenis daudzos novados bija augsts un bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza brīvo darba vietu skaitu,» norāda projekta vadītāja Edīte Bratka. Pašvaldībās, kurās bija maz darba vietu un nebija attīstīta uzņēmējdarbība, algotie pagaidu darbi bezdarbniekam kļuva par vienīgo iespēju strādāt un nopelnīt sev iztiku. Projekts ļāva saglabāt ne tikai darba, bet arī sociālās iemaņas, nezaudēt saikni ar sabiedrību, neieslīgt depresijā. Īpaši nozīmīgs tas bija Latgales reģionā. «Daudzi bezdarbnieki, apliecinot sevi kā labi darbinieki, saņēma pastāvīga darba piedāvājumus, un tas ir gan projekta, gan paša bezdarbnieka pozitīvais ieguvums,» uzsver E. Bratka.
Rādīt reklāmu
