Paralēli Drošības policijas veiktajai izmeklēšanai par iespējamo
vēlētāju balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās un Augstākās tiesas darbam
pie motivēta sprieduma par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātu likumību,
turpinās arī tiesu prakses veidošana krimināllietās par vēlētāju balsu
pirkšanu.
Dažas dienas pēc 12. Saeimas vēlēšanām Latgales apgabaltiesa pieņēma kārtējo spriedumu bijušā Viļānu domes deputāta Artūra Ornicāna lietā. Viņš apsūdzēts par vēlētāju balsu pirkšanu (Krimināllikuma 90. pants) Viļānu novada domes vēlēšanās 2009. gadā.
Šoreiz pieņemts notiesājošs spriedums. Lai gan sods noteikts minimāls – trīs minimālās mēnešalgas jeb 960 eiro –, tas jau ir pārsūdzēts,
NRA.lv noskaidroja Latgales apgabaltiesā.
Skarbā statistika
Lai arī tiesāšanās vēl nav pabeigta, A. Ornicāna krimināllietu jau tagad noteikti varētu ierakstīt Latvijas tiesāšanās Sarkanajā grāmatā, ja tāda tiktu sastādīta. Krimināllieta divas reizes pabijusi Latgales apgabaltiesā, trīs reizes Augstākajā tiesā un vienu reizi – Augstākās tiesas Senātā. Tādējādi tajā pieņemti jau seši pilnīgi atšķirīgi tiesas nolēmumi.
Otra konsekvence, kas izriet no notiesājošā Latgales apgabaltiesas sprieduma, – pagaidām visos pēc Krimināllikuma 90. panta ierosinātajos kriminālprocesos, kas nonākuši tiesā, ir pieņemti notiesājoši spriedumi jeb arī prokurora priekšraksti par sodu. Šādu kriminālprocesu ir bijuši desmit. Tikai divi DP uzsāktie kriminālprocesi izbeigti nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Vēl divos kriminālprocesos par balsu pirkšanu 2013. gada pašvaldību vēlēšanās turpinās izmeklēšana (Neatkarīgā iepriekš neprecīzi norādīja, ka tādu kriminālprocesu ir trīs, tomēr DP precizēja, ka viens no minētajiem kriminālprocesiem ierosināts pēc cita – Krimināllikuma 92. – panta par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu Salaspilī).
Šī statistika nav iepriecinoša tiem, pret kuriem arī pēc 12. Saeimas vēlēšanām uzsākts kriminālprocess par vēlētāju balsu pirkšanu. Šogad pēc Krimināllikuma 90. panta ir uzsākti septiņi kriminālprocesi (iepriekš kopā – 14). Jaunākā DP informācija liecina, ka bijušas aizturētas trīs personas, šobrīd piecām personām piemērots aizdomās turētā statuss. Nopratinātas 120 personas, no kurām 35 ir liecinājušas, ka pārdevušas savu balsi.
Izpētot līdz šim pieņemtos spriedumus krimināllietās par vēlētāju balsu pirkšanu, iezīmējās DP iepriekš pielietotās metodes šo lietu izmeklēšanā. Liela daļa personu, kuras notiesātas par šo noziegumu, pirms tam tikušas aizturētas uz divām diennaktīm, kas tās pamudinājis tiesā visu atzīt un grēkus nožēlot.
Tikai divos gadījumos pieķertie sīvi aizstāvējušies. Visas trīs tiesu instances zaudēja bijušais Rēzeknes mērs sociāldemokrāts Juris Začests ar domubiedriem, kuri tika apsūdzēti par balsu pirkšanu bēdīgi slavenajās 2005. gada marta Rēzeknes domes vēlēšanās. Jāatgādina, ka šīs ir vienīgās vēlēšanas, kuru rezultātus ir atcēlusi tiesa.
Tiesāšanās kā sods
Savukārt A. Ornicāna gadījums ir pavisam īpašs. Vispirms viņu Latgales apgabaltiesa notiesāja, piespriežot 1200 latu lielu naudas sodu un aizliedzot divus gadus kandidēt vēlēšanās. Augstākā tiesa apelācijas kārtībā izbeidza kriminālprocesu pret A. Ornicānu, jo lietā nebija cietušā iesnieguma. Izrādās, Kriminālprocesa likumā (KPL) bija noteikts – lai uzsāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 90. panta, obligāti bija vajadzīgs cietušā iesniegums. Ļoti iespējams, ka iepriekš DP, prokuratūra un tiesas nemaz nebija pamanījušas šo juridisko niansi. Pēc šā gadījuma un Neatkarīgās publikācijām, pagājušā gada martā acīm redzami absurdā norma tika izslēgta no KPL.
Augstākās tiesas Senāts kasācijas kārtībā atjaunoja kriminālprocesu pret A. Ornicānu, traktējot, ka cietušais šajā lietā var būt ne tikai tā persona, no kuras balss ir nopirkta. Cietušais var būt arī A. Ornicāna politiskais konkurents vēlēšanās, bet no šādas personas iesniegums bija saņemts un tas atradās lietas materiālos.
Tad Augstākā tiesa A. Ornicānu attaisnoja, jo būtiski esot pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. Proti, sākotnēji tika traktēts, ka A. Ornicāns ar uzpirkšanu ir kavējis uzpirkto personu aktīvās vēlēšanu tiesības, bet tad izrādījies, ka kavētas viņa politiskā konkurenta vēlēšanu tiesības tikt ievēlētam (tātad – pasīvās vēlēšanu tiesības).
Tad Augstākā tiesa, izskatot kasācijas sūdzību (pa to laiku jau bija likvidēts Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instance), atcēla attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu atkal Latgales apgabaltiesai. Pēc kasācijas tiesas domām, apelācijas instance nav norādījusi nevienu pamatojumu, kas ļautu personu attaisnot (to var darīt, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums vai tas nav pierādīts).
Visbeidzot šā gada oktobrī Latgales apgabaltiesa pieņēma notiesājošu spriedumu, jo uzskatīja, ka, neskatoties uz visām juridiskajām peripetijām, A. Ornicāna vaina ir pierādīta – vēlētāju balsis ir pirktas par alkoholu, pārtikas produktiem un citiem labumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka ir pārkāptas A. Ornicāna tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu sapratīgā termiņā, tiesa sodu mīkstināja līdz soda naudai 960 eiro apmērā.
Tagad jāgaida, ko šajā lietā teiks kasācijas instance, kurai šajā lietā būs jālemj jau trešoreiz.
Rādīt reklāmu
