Kā jau NRA prognozēja, pēdējā brīdī pirms iepriekšējās Saeimas
sēdes tās darba kārtībā tika iekļauti skandalozie grozījumi
Kriminālprocesa likumā (KPL).
Tomēr likumprojekta pieņemšanas gaitā deputāts Andrejs Judins negaidīti atsauca savu priekšlikumu, kura dēļ šos grozījumus var saukt par skandaloziem, jo tie pirms tam bija saņēmuši iznīcinošu kritiku no visaugstākās klases jurisprudences lietpratējiem, tostarp no Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja.
Atgādināsim – A. Judins vēlējas, lai, tiesas zālē pārbaudot krimināllietai pievienotos dokumentus, vienmēr būtu jāmotivē, kāpēc kāds vēlas, lai tas vai cits dokuments tiktu nolasīts. Turpretī lietpratēji argumentēja – šāda priekšlikuma apstiprināšana grautu kriminālprocesa pamatprincipus un Latvijas valstij draudētu ar kārtējiem neizbēgamiem zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Klasisks paņēmiens
Veids, kā A. Judina priekšlikums tika iemudžināts Saeimai piedāvātajā variantā, ir klasisks, kā kādas ekonomiskas vai politiskas interešu grupas cenšas panākt savu interešu īstenošanu likumdošanā, bet racionāli argumenti ir par vājiem. Priekšlikums atbildīgās Saeimas komisijas sēdē parādījās īsi pirms Saeimas vēlēšanām, un tikai dažu jurisprudences speciālistu modrības dēļ to vispār pamanīja arī plašāka sabiedrība. Faktiski šis priekšlikums tā pa īstam tika izdiskutēts tikai
NRA.lv slejās.
Balsojums Saeimā bija ieplānots vai nu pēdējā sēdē pirms vēlēšanām, vai uzreiz pēc vēlēšanām, kad liela daļa deputātu jau ir ceļa jūtīs un dažādiem sīkumiem vairs nepievērš uzmanību. Savu priekšlikumu A. Judins iespēlēja KPL grozījumos, kas veltīti pavisam citai, turklāt progresīvai tēmai – lai varētu ieviest elektronisko uzraudzību kā alternatīvu soda vai drošības līdzekļa veidu.
Turklāt būtiskākais – likumprojekta par elektronisko aproču ieviešanu steidzamību apstiprināja Saeimas kvalificētais vairākums (precīzāk – par balsoja 81 deputāts jeb 100% no balsojušo skaita), kas nozīmē, ka Valsts prezidents to nevarētu nodot atkārtotai izskatīšanai.
Iedvesmas avots
Nav šaubu, ka A. Judina priekšlikums nācis no t. s. Lemberga prāvas – tur tiesa jau sen aizstāvības pusei lika motivēt, kāpēc gan tiesas sēdē būtu nolasāms tā vai cita prokuroru sarūpētā un krimināllietas materiāliem pievienotā papīra saturs. Likuma grozījumi faktiski legalizētu šīs tiesas darbības. T. s. Lemberga krimināllietā rakstisko materiālu pārbaude ilgst jau kopš šā gada februāra (notiek pamīšus ar dažu liecinieku nopratināšanu), un tajā tiesa jau sen vispār ir aizliegusi nolasīt kādu dokumentu saturu – tur jau sen prokurori lasa tikai krimināllietas sējumu satura rādītāju, līdz ar to sekot procesam no malas un pārliecinoši spriest par tiesas procesa objektivitāti vai neobjektivitāti ir neiespējami. Pēdējā tiesas sēdē prokurori «veiksmīgi» pabeidza nolasīt 58. sējuma satura radītāju, bet pavisam lietā ir vairāk nekā 200 sējumu.
«Striķītis»
Pats A. Judins Neatkarīgajai atzina, ka šo priekšlikumu viņam lūguši iesniegt kādi prokurori, kuru vārdus Vienotības deputāts vairs neatminējās. Toties viņa kolēģis deputāts Andrejs Elksniņš ļoti labi zināja, ka A. Judina sadarbības partneris ir bijis prokurors Juris Juriss – galvenais apsūdzības uzturētājs t. s. Lemberga lietā. A. Elksniņš šajā sakarā vispār bija iznīcinošs pret savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā – deputātu A. Judinu –, nosaucot viņu par «striķīti». «Katru reizi, kad prokuratūra saskaras ar procesuāliem jautājumiem, kad viņi nevēlas, lai tiktu pārbaudīts viens vai otrs pierādījums, vai arī viņu skatījumā tiesvedības process notiek pārāk lēni, viņi Judinu izmanto kā striķīti, ar kura palīdzību var veikt izmaiņas likumā, lai ierobežotu personas tiesības tiesas sēdē pārbaudīt pierādījumus. Tā ir ļoti konkrēta atbilde, no kurienes aug kājas šim priekšlikumam. Tā ir saikne – prokurors Juris Juriss un deputāts Andrejs Judins,» lietas būtību komentēja Saeimas deputāts A. Elksniņš.
Kad pagājušo ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi KPL 449. pantā stāsies spēkā, tad šis pants būs noformulēts šādi: «Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.»
Rādīt reklāmu
