Šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, uz kurām attiecas aizliegums 30 dienas
pirms vēlēšanām televīzijās izvietot politiskās reklāmas. Rezultātā
politiķu cīņa par atbalstītājiem kļuvusi daudz personiskāka. Ekspertus
priecē, ka politiskais dialogs kļuvis daudzveidīgāks, bet tā kvalitāte
diemžēl saglabājusies iepriekšējā līmenī. Savukārt kompromati, lai cik
trūcīgi, reklāmas neesamības dēļ kļuvuši pamanāmāki.
Ierobežojumu aizstāvji diskusijā, kas aizsākās 2011. gada nogalē, skaidroja, ka reklāmas televīzijā pārāk spēcīgi iedarbojas uz elektorāta izvēli, turklāt tās ir dārgas, kas priekšvēlēšanu maratonā izdevīgākas starta pozīcijas garantē turīgajām partijām, raksta
NRA.lv.
Daudzveidīgāka komunikācija
Lai arī mazāk turīgie politikas entuziasti varētu uzrunāt vēlētāju no televīzijas ekrāna relatīvi līdzvērtīgās pozīcijās ar turīgajiem konkurentiem, iesaistītās puses vienojās, ka mēnesi pirms vēlēšanām televīzija būs brīva no politiskajām reklāmām, bet partijas noteiktos, vienādos raidlaikos cita pēc citas vērsīsies pie vēlētājiem.
Vērtējot, kā jaunās likuma prasības ietekmējušas partiju priekšvēlēšanu kampaņas, eksperti atzīst, ka politiķi TV reklāmas spiesti kompensēt, tiekoties ar vēlētājiem aci pret aci, kā arī veidot plašāku un izsmeļošāku saturu citos medijos. Tādēļ varot uzskatīt, ka priekšvēlēšanu dialogs tiešām kļuvis daudzveidīgāks.
«Acīmredzami vairāk notiek klātienes tikšanās ar vēlētājiem. Tas ir pozitīvais rezultāts no televīzijas reklāmu neesamības, jo šādās tikšanās reizēs var kaut kādu būtību paskaidrot, bet reklāmām nav nekā kopīga ar to, kas tajās teikts,» uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Politisko reklāmu neesamība vēlētājiem ļauj arī vairāk koncentrēties uz mediju veikto partiju programmu analīzi, ar kuru iepriekšējos reklāmu apjomus nebūtu iespējams pārspēt. «Televīzijas reklāmas apdullinošā ietekme bija pārāk jaudīga, tā bija jāsamazina,» saka politologs Filips Rajevskis.
Jāuzlabo kvalitāte
Politiskā dialoga kvalitāte gan saglabājusies vecajā, iepriekšējā līmenī. Par to pārliecināts, piemēram, ir socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Ar jaunajiem spēles noteikumiem spēlē tie paši vecie dialoga veicēji, tādēļ nav brīnums, ka dialogs palicis tāds pats,» saka A. Kaktiņš.
Akmeni žurnālistu dārziņā met Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra, norādot uz nekvalitatīvajām reklāmas aizstājušajām debatēm, jo žurnālisti pārsvarā koncentrējoties uz sociālajām problēmām un bankas Citadele pārdošanu, bet ignorējot tādu svarīgu jautājumu kā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā vai izvērstu diskusiju par ietekmīgāko partiju redzējumu par nākamo koalīciju un ko šādas koalīcijas solītu paveikt.
«Nezinot, kāda būs koalīcija, pēc vēlēšanām atkal atsāksies vēlēšanu kampaņa, jaunās frakcijas staigās ar makiem pa Saeimas kuluāriem, centīsies pirkt balsis, sāksies staigāšana pa frakcijām. Vai mums tas ir nepieciešams?» retoriski jautā profesors.
Ir arī skeptiķi
Jaunais likums stājās spēkā pagājušā gada pirmajā janvārī un ir jau ietekmējis gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu norisi, kas vedina domāt, ka uzkrāts pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu pareizus secinājumus. Tomēr starp jaunās kārtības atbalstītājiem ir arī tādi, kas uzskata, ka reklāmas aizliegums nav mainījis situāciju par labu partijām, kuras nav tik bagātas. Gluži pretēji, pat padarījis daudz izdevīgāku pie varas esošajām. Viens no skeptiķiem ir bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis.
Viņš neslēpj, ka tīri cilvēcīgi viņam patīk, ka no zilajiem ekrāniem viņam neuzbāžas bezrūpīgas nākotnes solītāji, taču, viņaprāt, šis aizliegums nāk par labu tikai pie varas esošajām partijām.
«Šis lēmums ir par labu Vienotībai vai jebkurai citai pie varas esošajai partijai. Televīzijā, piemēram, rāda Āboltiņu [Solvita, Saeimas priekšsēdētāja, Vienotības līdere]. Viņu taču nerāda kā deputāta kandidātu, bet kā valsts amatpersonu, un tā, protams, ir reklāma,» saka bijušais politiķis.
Grūtāk pieņemams politreklāmu neesamības blakusefekts ir tas, ka lielāku nozīmi vēlētāju izvēlē ieguvuši dažādi kompromati, kurus iepriekšējās kārtības laikā pārkliegtu reklāmas. Tomēr tie pastāvēs jebkurā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībā.
Rādīt reklāmu
