Steidzamības kārtā pieņemamo Kriminālprocesa likuma grozījumu paketē
pēkšņi uzpeldējis kārtējais Ventspils mēram Aivaram Lembergam veltītais
grozījums.
Pagājušajā otrdienā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tās priekšsēdētājs, Vienotības deputāts Andrejs Judins iesniedza priekšlikumu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kurš nosaka, ka turpmāk rakstveida pierādījumu nolasīšana tiesā notiks tikai tad, ja tiesa šādu procesa dalībnieku lūgumu uzskatīs par motivētu.
Pēkšņi vajag
Līdz šim Kriminālprocesa likuma 449. pants noteica, ka «rakstveida pierādījumus un citus dokumentus» tiesas zālē pārbauda, nolasot pēc prokurora, cietušā vai apsūdzētā lūguma. Ja Saeima nobalsos par A. Judina izlolotajiem grozījumiem, tad turpmāk tiesa ļaus pārbaudīt dokumentus, nolasot tikai pēc lūguma motivācijas uzklausīšanas un izvērtēšanas, vai šī motivācija ir pamatota.
Kā jau ierasts likumdošanas priekšlikumiem, kas skar specifiskas politiskas vai ekonomiskas intereses, arī A. Judina priekšlikums līdz pat pēdējam lasījumam tika turēts slepenībā, jo par to Saeimas mājaslapā nebija atrodams nekādas ziņas.
NRA.lv pārliecinājās, ka šis priekšlikums nav pietiekoši izdiskutēts speciālistu vidū, to neatbalsta pat Tieslietu ministrija, norādot, ka tas ir pretrunā fundamentāliem kriminālprocesa principiem. Kā jau ierasts šaurām interešu grupām vajadzīgiem priekšlikumiem, balsojums par to paredzēts aizejošās Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām.
Kur «kājas aug»
Šā gada sākumā tā sauktajā Lemberga krimināllietā radās nopietni sarežģījumi. Ne cietušie, ne valsts apsūdzības pieteiktie liecinieki nebija iedabūjami tiesas zālē liecību sniegšanai. Lai tomēr process ietu uz priekšu, tiesa pēc prokuroru iniciatīvas nolēma sākt rakstveida pierādījumu pārbaudi, kas visa gada garumā mijās ar dažu liecinieku pratināšanu. Jau pirmajā rakstveida pierādījumu pārbaudes dienā iezīmējās problēma – prokurori vēlējās pārbaudīt tikai dažus no pašu sarūpētajiem dokumentiem. Kad A. Lembergs vēlējās pārbaudīt arī citu krimināllietā iešūto dokumentu vai to kopiju saturu, prokurori un tiesa pauda neapmierinātību. Tiesa, piekrītot prokuroru viedoklim, jau tad pieprasīja motivēt, kādēļ A. Lembergs vēlas nolasīt tā vai cita dokumenta konkrēto sadaļu. A. Lembergs, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 449. pantu, atgādināja, ka tiesai ir jārespektē likums un lūgums nolasīt rakstveida pierādījumu. Daļēji atklājot savu aizstāvības taktiku, A. Lembergs dažkārt detalizēti izklāstīja tiesai, kāpēc nepieciešams nolasīt to vai citu rakstveida pierādījumu, uzsverot, ka dokumenta nolasīšana vairos arī tiesas kompetenci krimināllietā.
Tā kā šādā skrupulozā krimināllietas materiālu pārbaudē atklājās aizvien jaunas un jaunas prokuroru darba paviršības un pat acīmredzamas nejēdzības (piemēram, kā vainas pierādījums lietai pievienoti protokoli par Ventspils brīvostas valdes sēdēm, kuras nemaz nav notikušas u.tml.), auga prokuroru dusmas un pastiprinājās viņu spiediens uz tiesu jebkuriem līdzekļiem aizliegt A. Lembergam pārbaudīt pierādījumus. Spriedze tiesas zālē nokaitējās līdz pat asām, ļoti emocionālām vārdu apmaiņām. Aizvien vairāk laika tika veltīts nevis pašai pierādījumu pārbaudei, bet gan dažādu nianšu skaidrošanai starp procesa dalībniekiem. Tiesa jau tagad konkrētajā procesā ir aizliegusi lasīt dokumentu saturu – drīkst tikai nolasīt dokumenta nosaukumu, kuram tiesai būtu jāpievērš uzmanība.
Lielā slepenība
Šā gada jūnija vidū kādā juristu sarunā NRA nejauši izdzirdēja, ka Ģenerālprokuratūrā topot priekšlikums grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri jau oficiāli liegšot A. Lembergam iespējas skrupulozi pārbaudīt krimināllietas materiālus. Pēc kāda laika NRA Saeimas mājaslapā pamanīja, ka uzradusies kārtējā Kriminālprocesa likuma grozījumu pakete, kura tiek virzīta steidzamības kārtā, proti, ar mērķi panākt tās pieņemšanu vēl šajā Saeimas sasaukumā. Steidzamības pamatojums nešķita pārliecinošs, tādēļ likumprojekta virzība piesaistīja īpašu NRA uzmanību. Tā kā šo likumprojektu uzraudzīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija, NRA augusta beigās aptaujāja dažus no tās locekļiem, kuri neko nezināja par priekšlikumu grozīt arī 449. pantu. Par A. Judina ieplānotajiem likuma grozījumiem vēl 22. septembrī neko nezināja pat viens no ekspertiem, kurš regulāri piedalās Kriminālprocesa likuma grozījumiem veltītajās Saeimas komisiju sēdēs, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Bez Lemberga galvā
Sarunā ar NRA A. Judins atklāja, ka priekšlikumu 449. panta grozījumiem viņam lūguši iesniegt prokurori. Konkrētos prokuroru uzvārdus A. Judins neatminējās. Deputāts noliedza, ka priekšlikums tapis slepeni un steidzamības kārtā. «Kādēļ steidzamības kārtā? Šeit nav nekādas steidzamības. Par šiem grozījumiem runājām jau iepriekšējā Saeimas sesijā šā gada pavasarī.» A. Judins kategoriski noliedza, ka tapis kārtējais A. Lembergam veltītais likumprojekts. «Daži cilvēki iet gulēt, domājot par Lembergu, un no rīta pamostas un domā par Lembergu. Man tā nav. Es nedomāju par Lembergu. Manā galvā viņam nav vietas. Es domāju par kriminālprocesiem valstī, lai tie notiktu pēc iespējas ātrāk.» Atsaucoties uz prokuroru pamatojumu, A. Judins NRA stāstīja, ka pēdējā laikā tiesās tiekot iztiesātas daudzas ekonomisko noziegumu krimināllietas, kurās apsūdzētie vilcinot kriminālprocesus, ņemot vērā 449. pantu. Viņi lūdzot nolasīt, piemēram, krimināllietā iešūtos uzņēmumu statūtus, visu sarakstīto uz maksājuma uzdevumiem vai aviobiļetēm. Deputāts nespēja izskaidrot dīvaino sakritību, kādēļ tieši tagad uzradusies vajadzība grozīt 449. pantu un kādēļ tāda vajadzība neradās jau uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās brīža 2005. gada 1. oktobrī. Deputāts nesniedza arī saprotamu skaidrojumu, vai lūguma motivēšana vēl vairāk nepaildzinās kriminālprocesu. Vaicāts, vai viņš, lai gūtu kompetentu viedokli par to, kas patiesībā notiek pierādījumu pārbaudēs, ir mēģinājis kādreiz aiziet, piemēram, uz t.s. Lemberga prāvu un paklausīties, A. Judins atbildēja, ka tādēļ viņam uz tiesu nav jāiet. «Es lasu materiālus,» skaidroja deputāts.
Politiskā brālība
To, ka t.s. Lemberga krimināllieta ir politiska krimināllieta, kurā apsūdzētā notiesāšanu vai vismaz viņa atstumšanu no politikas var panākt tikai ar īpašiem likuma grozījumiem, liecina līdzšinējā politiķu un prokuroru sadarbība.
2008. gadā Saeimā tika virzīti Kriminālprocesa likuma 410. panta grozījumi jeb tā dēvētais «stukaču» likums. Tas paredzēja, ka smagu noziegumu izdarījusi persona, sniedzot izmeklētājiem vai prokuroriem vajadzīgās liecības, tiek atbrīvota no kriminālatbildības. Publiski plaši tika apspriests, ka šie grozījumi ir speciāli veltīti atsevišķām t.s. Lemberga procesā iesaistītām personām.
2012. gadā A. Judins paziņoja, ka nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likuma 455. pantā, kuri ļautu prokuroriem krimināllietas iztiesāšanas stadijā veikt paralēlo izmeklēšanu, piemēram, pieprasot dokumentus vai citus papildu pierādījumus. Pēc šo grozījumu pieņemšanas t.s. Lemberga krimināllietai tika pievienota virkne sējumu ar nesen iegūtiem dokumentiem.
2013. gadā A. Judina partijas biedrene Lolita Čigāne kopā ar neveiksmīgo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu centās panākt grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, nosakot, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.
L. Čigāne, A. Judins un E. Sprūdžs arī centās pierādīt, ka viedokļa paušana ir pienākumu pildīšana un līdz ar to, uzstājoties medijos un runājot ar žurnālistiem, A. Lembergs pārkāpj drošības līdzekli.
Rādīt reklāmu
