Latvijas augstākā izglītība virzīsies pa 100% bezmaksas studiju ceļu –
šādu attīstības un finansējuma modeli izvēlējusies Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM). Tas tikšot ieviests pakāpeniski, taču – nav
gan zināms, kad mērķis tiks sasniegts, jo viss ir atkarīgs no nozarei
piešķirtās naudas.
Pasaules Bankas eksperti, kas kopā ar nozares pārstāvjiem strādāja pie jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa, gan piedāvā arī citus attīstības ceļus, piemēram, izlīdzināto maksājumu visiem studējošajiem. Tādējādi tiktu izmantots gan valsts, gan privātais finansējums. Bet tādā gadījumā būtu jādomā par studējošo kreditēšanu un izglītības pieejamību arī mazturīgākajiem, izvērtējot galvotāju nepieciešamību. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete gan ir pārliecināta, ka Latvijai ejams bezmaksas izglītības ceļš. Tā veiksme gan ir atkarīga no naudas. Lai gan Jaunajās politikas iniciatīvās IZM ir pieprasījusi 111 miljonus eiro, nav zināms, vai tie līdz nozarei arī nonāks. Gan ministre, gan eksperti uzsver, ka problēma numur viens ir līdzekļu nepietiekamība. Kamēr finansējums nepieaugs, kvalitātes pieaugumu grūti gaidīt. Jauno modeli varot nodēvēt nevis kā reformas vai revolucionāru pieeju, bet kā pēctecīgu risinājumu, jo ir paredzēts saglabāt budžeta vietas. Tas nozīmējot, ka ilgtermiņa kreditēšana ir jāaizmirst, raksta
NRA.lv.
IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa jauno modeli, kurš šobrīd tiekot izstrādāts, nodēvē par trīs pīlāru sistēmu. Tas veidots uz pašreizējā pamata un balstīšoties uz stabilitāti, rezultātiem un attīstību, un tajā ir gan iekļauts bāzes, gan snieguma, gan inovāciju finansējums. Viņa uzsvēra, ka, piešķirot finansējumu augstskolām, tiks izmantoti stingrāki kvalitātes kritēriji un tiks analizēti «ieejas dati», piemēram, cik un kādi studenti tiek gatavoti, kādas ir viņu kompetences, cik konkurētspējīgi viņi ir darba tirgū. Tāpat tiks ņemts vērā, kāds ir zinātnes sektora devums augstskolā un kāda ir pasniedzēju korpusa kvalitāte. Tāpat būtiski būs tas, kā augstskolai izdevies pašai piesaistīt citus finanšu avotus. A. Kiopa vērsa uzmanību uz augstskolu neatkarības palielināšanu, kas šobrīd nereti esot formāla, bet vajadzīga reāla, kas nozīmējot sabalansētu sava budžeta portfeļa veidošanu, kur valsts nauda ir tikai viena finansējuma daļa. Skaidrs esot arī tas, ka augstskolām būs vairāk jādomā par savu stratēģisko specializāciju, tas ir, jāprofilējas uz to, kur tai ir vislabākā pieredze, uz «solīdām, stabilām pamatprogrammām», kā orientieri ņemot reģiona un valsts vajadzības.
Rādīt reklāmu
