Neveiksmi cietusi koalīcijas iecere izveidot jaunu mediju uzraudzības un
padomu došanas institūciju. Uz Kultūras ministrijas izsludinātajām
vakancēm jaunveidojamajā Mediju uzraudzības nodaļā pieteicās 19
pretendentu. Četri gribēja būt vadītāji, astoņi saskatīja sevī eksperta
dotības, bet septiņi vēlējās ieņemt juriskonsulta amatu. Taču darbu
nedabūja neviens.
Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ulda Lielpētera vadītā komisija visus izbrāķēja un paziņoja, ka konkurss noslēdzies bez rezultāta. Kandidāti neesot atbilstoši viņiem izvirzītajām prasībām.
Tomēr tā gluži nav, ka ierēdņi atteikušies no politiķu dotā uzdevuma. Ministrijas pārstāve Baiba Kauliņa vēsta, ka pēc laika konkurss tiks izsludināts atkārtoti – cerībā, ka pieteiksies piemērotāki kandidāti.
Jāpārlaiž vēlēšanas
Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis uzskata, ka tagad būtu labāk nogaidīt līdz vēlēšanām un atbildīgā ministra nomaiņas. Lai nozare nopietna sarunu partnera vietā neiegūst vien tukšu vietu ministrijā. Noprotams, ka uz konkursu sanākušie varēja pretendēt tikai uz šādu posteni, jo plašāku redzējumu uz Latvijas mediju nākotni nespēja piedāvāt.
No Kultūras ministrijas izveidotās konkursa komisijas par neveiksmes iemesliem runāt neviens nevēlējās. Taču savus apsvērumus
NRA.lv izklāstīja piesaistītā eksperte – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne profesore Inta Brikše. Viņa gan piedalījusies tikai pretendentu intervijās, bet ne pirmās kārtas atlasē, kur tika atsijāta pirmā kandidātu porcija.
Visiem pietrūka plašuma
Iemesli, kādēļ konkurss beidzies bez rezultātiem, esot vairāki. Pirmkārt, prasības pretendentiem ir ļoti augstas: «Tās trijiem darbiniekiem ir jāaptver Latvijas mediju vide kopumā, jāpārzina ES mediju politika, jāspēj analizēt mediju attīstība un jaunās mediju lietošanas prakses utt.» Taču konkursanti varēja pārstāvēt tikai šauras nozares jomas, kurās viņiem ir pieredze. «Pretendenti, domāju, nebija pievērsuši uzmanību tam, ka Kultūras ministrijas mērķis ir izveidot jaunu nodaļu, bet ne tikai pieņemt darbā trīs ierēdņus. Vairāk vai mazāk, bet visiem trūka redzējuma par nodaļas tuvāko darbību, savu ideju par mediju politikas veidošanu. Pretendenti startēja ar savu līdzšinējo pieredzi, kas visiem dažādos aspektos bija ļoti laba, bet viņi nebija gatavi plašākai diskusijai par mediju politiku kopumā, par citu valstu pieredzi tās veidošanā un realizācijā,» tāds ir profesores Brikšes rezumējums.
Maksāt vajag labāk
Lai no atkārtotas konkursa sludināšanas būtu lielāka jēga, ir jānoskaidro, kāpēc uz konkursu nepieteicās cilvēki, kas atbilstu izvirzītajām augstajām prasībām – ar plašām zināšanām un labām idejām Latvijas mediju laukā. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka pieļauj, ka galvenā problēma ir atalgojums. Ja par tik atbildīgu darbu alga tiek piedāvāta zem tūkstots eiro, tad arī piesakās tikai «jauni gurķi», nevis nopietni industrijā respektēti cilvēki. Arī Guntars Līcis piekrīt: «Tie, kas zina un var, par tādiem cipariem nevēlas nākt.» Kandidātu vārdi netiek izpausti, taču runā, ka viņu vidū bijuši pat tādi, kas ar vārdiem «mediju politika» saprot avīžu satura rediģēšanu – cenzūru. Par to arī bija lielākās bažas, sākoties diskusijām par medijiem draudzīgas struktūrvienības izveidošanu valsts pārvaldē. Problēmu nozarē daudz, runāt nav īsti ar ko. Taču nav pieļaujama politiska iejaukšanās mediju darbā.
Līdz šim ar mediju darbību saistītiem jautājumiem Kultūras ministrijā pieskārās Andra Mellakaula vadītā Informatīvās vides integrācijas nodaļa. Viņš pats labi pārzina ES direktīvas un arī gribētu strādāt ar lielāku vērienu, bet konkursam nekvalificējās, jo neatbilst Valsts civildienesta prasībām. Pensionārs.
Kultūras ministrijas lēmumu vāju mediju politikas nodaļu neveidot par pareizu atzīst Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece. Taču, vēl pirms tiks rīkots atkārtots konkurss, talantīgus darbiniekus jaunajā nodaļā mēģinās ierotēt no citām valsts institūcijām. Ja arī tas neizdosies, ministrija veidos mediju politikas darba grupu, lai kaut kā tomēr virzītos uz priekšu.
Rādīt reklāmu
