Cenšoties cilvēkiem saprotamā valodā iztulkot preses relīzes par Eiropas
Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju,
vieni masu mediji paziņojuši, ka Imantas hakeri drīkst izdot Amerikas
Savienotajām Valstīm.
Otri gluži pretējo – ka viņš tagad vairs nav izdodams. Daļēji patiesība atrodama abos apgalvojumos, taču ar atrunu, ka līdz sprieduma stāšanās spēkā vēl jāsagaida trīs mēneši vai pārsūdzība, tās noraidīšana vai – apmierināšanas gadījumā – lietas skatīšana ECT Lielajā palātā.
Vēstniecība gandarīta
Tātad par sabiedrības pastiprinātu līdzjūtību izraisījušā datorurķa likteni īstas skaidrības nav joprojām. Vienīgi tik daudz, ka pašlaik viņš ir uz brīvām kājām, atrodas Latvijā un no darba brīvajā laikā nodarbojas ar sabiedrībai, iespējams, noderīgām lietām. Bet tas, savukārt, ir pretrunā ASV vēlmei pārdabūt viņu otrpus okeānam, lai tiesātu par iespējamu līdzdalību briesmīga datorvīrusa radīšanā. ASV vēstniecība Latvijā
NRA.lv apstiprina, ka šī interese joprojām ir spēkā.
«Esam gandarīti par Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka Denisa Čalovska izdošana ASV ir pieļaujama un nepārkāpj viņa cilvēktiesības.
Mēs apzināmies, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums vēl nav stājies spēkā un ECT Lielajai palātai to var pārsūdzēt gan Latvijas valdība, gan Čalovskis, un ka starplaikā spēkā ir izdošanas liegums saskaņā ar ECT nolikuma 39. pantu, līdz spēkā stājas ECT pieņemtais lēmums vai ECT nāk klajā ar papildu informāciju. Mēs vēlamies pateikties Latvijas valdībai par ieguldītajām pūlēm, pierādot Eiropas Cilvēktiesību tiesai, ka nepastāv šķēršļu Čalovska izdošanai ASV. Mēs tāpat vēlamies pateikties Latvijas valdībai par paveikto darbu, lai nodrošinātu, ka Čalovskis stājas taisnīgas tiesas priekšā.»
ECT izdošanu nevērtēja
Savā 24. jūlija lēmumā ECT Denisa Čalovska prasību ir apmierinājusi daļēji, taču spriedumā skaidri netiek pateikts, kas tagad Latvijas valstij būtu jādara – jāizdod viņš vai jāpatur. Tas nozīmē, ka darbs atkal ir juristiem. Spriedums un tā apsvērumi izklāstīti uz 51 lapas ne vien juridiskā, bet arī svešvalodā. Visticamākais, traktējumi atšķirsies.
Latvijas pārstāves ECT birojs vēsta, ka savā spriedumā ECT vispār nevērtēja, vai Denisu Čalovski var vai nevar izdot ASV. Vērtēts tika vienīgi tas, vai izdošanas gadījumā varētu tikt pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā noteiktais cietsirdīgas un necilvēcīgas izturēšanās aizliegums. Un šādus draudus tiesa nav saskatījusi. Tā NRA skaidro biroja vadītāja vietnieks Emīls Plaksins.
Jānodrošina tiesības apstrīdēt
Aizstāvības ieskatā izdošana uz ASV Čalovskim draud ar nesalīdzināmi bargāku sodu nekā tad, ja par līdzīgu nodarījumu viņš tiktu tiesāts Eiropas Savienībā. Viens no advokātiem, kurš uzņēmies šo lietu, – Lauris Liepa skaidro, ka ASV šādi pārkāpumi tiek kvalificēti kā kiberterorisms un ieslodzījumā pavadāmo gadu skaits var saplusoties līdz pat cilvēka atlikušā mūža garumam. ECT konstatēja, ka ASV puse nekur nav paudusi nodomu piespriest Čalovskim mūža ieslodzījumu. Toties necilvēcīgu izturēšanos ECT saskatījusi divos citos aspektos. Pirmkārt, kad Latvijas tiesa skatīja jautājumu par Čalovska izdošanu, viņš nepamatoti tika turēts sēžu zāles metāla būrī, kaut gan ne viņš oficiāli apsūdzēts, ne arī iespējamais noziegums bijis vardarbīgs. Par šādu pilsoņa pazemošanu Latvijas valstij uzlikts pienākums samaksāt Čalovskim 5000 eiro kompensāciju. Bet tas vēl nav viss. Lauris Liepa uzsver, ka, no aizstāvības viedokļa, pats svarīgākais ir ECT secinājums, ka, atrodoties apcietinājumā, Čalovskim nebija iespējas apstrīdēt aizturēšanas lēmumu. Tātad pēc būtības Latvijas tiesai un Ministru kabinetam tagad vajadzētu atkārtoti lemt par Čalovska izdošanu vai neizdošanu un šoreiz jau respektējot visas tās tiesības un garantijas, uz kuru trūkumu norādīts ECT spriedumā.
Vai tāpat domā arī visas Latvijas valsti šajā lietā pārstāvošās institūcijas, kļūs zināms, agrākais, pēc trim mēnešiem.
Ārlietu ministrija savā paziņojumā citē spriedumu: «Iesniedzējam nebija pieejams efektīvs kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt viņam piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.» Tieslietu ministrija NRA vēsta, ka šī problēma tiks risināta: «Attiecībā par izdošanas apcietinājuma pārsūdzību būtu nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, tiem tiks izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā un nosūtīti izskatīšanai KPL darba grupā.» Tikai nav skaidrs, kā un vai vispār šāda likuma grozīšana var attiekties uz Čalovski. Emīls Plaksins no Latvijas pārstāves ECT biroja norāda, ka «ECT spriedums neprasa vēlreiz lemt par Denisa Čalovska izdošanas pieļaujamību».
Dzīve mierīga un rāma
Cietumā Čalovskis tika noturēts no 2012. gada 4. decembra līdz 2013. gada 10. oktobrim. Formāli valdības lēmums par Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu joprojām ir spēkā, taču spēkā ir arī ECT noteiktais izdošanas aizliegums. Tieslietu ministrija rezumē: «Ievērojot minēto, pagaidām Čalovski uz ASV izdot nevar.»
Pats Imantas hakeris, taujāts, vai pārsūdzēs ECT spriedumu, NRA atbild, ka pilnībā uzticēsies savu advokātu rekomendācijām. Viņam pašam spriedums nav īsti skaidrs – izdos, neizdos – pretstatā dzīvei, kas šobrīd plūst mierīgā un ikdienišķā gultnē. Advokāti tikmēr apsver tālāko rīcību.
Rādīt reklāmu
