Aizvadītā gada sākumā rindas vairāku stundu garumā Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās bija nepatīkama, bet pierasta
parādība. Rīgas nodaļās pat tika mainīts darba laiks un palielināts
klientu apkalpošanas speciālistu skaits, lai tiktu galā ar spēji
pieaugušo darba apjomu.
Ažiotāža bija saistīta ar pasu derīguma termiņa beigām – Latvijā lietošanā bija gan uz 10 gadiem izsniegtās parastās pases, gan uz pieciem gadiem izsniegtās biometriskās pases, turklāt kopš 2012. gada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt vēl vienu personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas (eID) karti. Kā visu jauno, arī šo karti iedzīvotāji, vajag vai nevajag, centās saņemt iespējami ātri, sākumā, šķiet, pat neizvērtējot jaunā personas dokumenta plusus un mīnusus. Piemēram, to nevar izmantot, ceļojot uz valstīm, kur vajadzīgas vīzas, kā arī Saeimas vēlēšanās. PMLP apkopotie dati liecina, ka 2013. gadā lielākais klātienē sniegto pakalpojumu īpatsvars – 70 procenti – bija personu apliecinošu dokumentu jomā, un tas tika izskaidrots ar personas apliecību ieviešanu un paaugstināto šī pakalpojuma pieprasījumu, raksta
NRA.lv.
Tomēr jaunā dokumenta popularitāte nav mazinājusies, iespējams, elektroniskā paraksta sniegto priekšrocību dēļ. Latvijā šā gada sešos mēnešos ir nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuru rīcībā ir eID karte un e-paraksta karte vai virtuālais e-paraksts, informē ziņu aģentūra LETA.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītās aptaujas rezultātiem maijā eID karte bija 9,4 procentu iedzīvotāju rīcībā. Pirms pusgada šādu iedzīvotāju skaits bija 6,2 procenti, 2012. gadā – 4,5 procenti. E-paraksta karte vai virtuālais e-paraksts ir 6,3 procentu aptaujāto rīcībā. Arī šo iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies. Abi no šiem rīkiem ir kopumā 5,5 procentiem respondentu, un šis īpatsvars ir pieaudzis no 2,6 procentiem pirms pusgada.
PMLP prognozes liecina, ka klientu apkalpošanas speciālistiem darba vēl dažus turpmākos gadus būs samērā daudz un tuvāko gadu laikā pieprasījums pieaugs personu apliecinošu dokumentu un migrācijas jomā, tomēr, vērtējot skaitļus, redzams, ka personu apliecinošu dokumentu nomaiņa kļūst līdzsvarotāka. Pērn PMLP nodaļās Rīgā, Liepājā, Cēsīs un citviet veidojās garas rindas, bet šogad galvaspilsētā dokumentu tīkotāju uzplūdu brīžos jāuzgaida tikai pusotras stundas. «Pagājušajā gadā bija daudz vairāk cilvēku, Liepājā bija jāgaida rindā pat piecas stundas,» saka PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule.
Lai izvairītos no neērtībām un gaidīšanas rindā, lielākajās PMLP nodaļās bija un ir iepriekšējais pieraksts, vienojoties par konkrētu laiku. U. Priekule vērtē, ka šogad šī kārtība ir glābusi situāciju. Pagājušajā gadā pieraksts vēl nebija tiek populārs, tāpēc nācies pasēdēt rindā, bet šogad cilvēki vairāk organizē savu laiku. Piemēram, PMLP Rīgas 2. nodaļā darbdienas vidū rindā gaidīja divi cilvēki, bet 3. nodaļā sacīja, ka ir brīži, kad pusotras stundas rindā jāpasēž, toties pierakstīties dokumenta noformēšanai var jau uz nākamo dienu. PMLP darbības stratēģija 2014.–2016. gadam liecina, ka plānots turpināt labiekārtot klientu apkalpošanas zāles teritoriālajās nodaļās, kur nepieciešams uzstādīt aprīkojumu audioierakstu veikšanai un ieviest elektronisko rindu sistēmu.
Rādīt reklāmu
