C hepatīta saslimšanas gadījumā šie līdzmaksājumi ir tik augsti, ka lielākā daļa saslimušo atsakās no ārstēšanās. Pēc Veselības ministrijas aprēķiņiem, lai simts procentu apmērā kompensētu pašlaik C hepatīta pacientiem pieejamo ārstēšanu, papildus nepieciešami 4,3 miljoni eiro gadā. Pašlaik zāles tiek kompensētas 75 procentu apmērā, raksta NRA.lv

Latvijā ik gadu reģistrē vairākus simtus inficēšanas gadījumu ar dažādiem vīrushepatītiem. Ar ko tie atšķiras? Ar A hepatītu inficēties ir visvieglāk, to bieži sauc par «netīro roku slimību», jo inficēšanās notiek, vīrusam nonākot gremošanas traktā, piemēram, ar ēdienu vai dzērieniem. Inficēties ar C hepatītu, līdzīgi kā ar B hepatītu, iespējams, saskaroties ar inficētām asinīm, tas ir, veicot jebkādu manipulāciju, kur pastāv risks savainoties, bojāt ādu vai gļotādu, piemēram, injekcijas, tetovēšana, manikīrs, ja tiek lietoti nesterili instrumenti. Tāpat inficēšanās iespējama arī dzimumkontaktu laikā, kā arī inficēta māte grūtniecības laikā var nodot infekciju savam bērnam. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti norāda, ka visbīstamākais no hepatīta veidiem ir C hepatīts, jo bieži, tāpat kā B hepatītam, tā simptomi ir nemanāmi, līdz sākušās nopietnas veselības problēmas. Pret A un B hepatītiem ir vakcīna, pret C hepatītu – nav.

Pērn reģistrēti 1473 saslimšanas gadījumi ar vīrushepatītiem, un SPKC norāda, ka tas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tiesa, dati jau par šā gada sešiem mēnešiem uzrāda inficēšanās gadījumu skaita samazināšanos tikai ar B hepatītu. Ir arī D, E, G un TT hepatīti, bet Latvijā tādi nav reģistrēti.

Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote diskusijā Latvijas Ārstu biedrībā atzina, ka kādreiz pacienti vēlējušies uzzināt par hepatīta ārstēšanu, testēšanu un tamlīdzīgi, taču tagad – uz kuru valsti doties strādāt, lai iegūtu tiesības saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu. Tas ir saistīts ar augstajām papildu izmaksām, kuras pacientiem jāsedz pašiem, lai arī viņi līdz saslimšanai un pat kā pacienti turpina strādāt un maksāt nodokļus. Otrs iemesls ir modernāki medikamenti, kurus citās valstīs apmaksā, bet Latvijā, ja pacients nepiekrīt valsts apmaksātajai pamata terapijai, par mūsdienīgo jāmaksā pašam pilnā apmērā, neraugoties uz faktu, ka «vecā» terapija var izārstēt 50–60 procentos gadījumu.

Pašlaik gadā terapija tiek apmaksāta 980 pacientiem (25 procentus izmaksu pacienti maksā paši, tas ir ap 200–300 eiro mēnesī), kas no valsts budžeta paņem 2,7 miljonus eiro. Ceturtā daļa šo pacientu par ārstēšanos nemaksā neko, jo viņiem ir trūcīgās personas statuss. VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole sacīja: ja kompensācijas apmērs tiktu pacelts līdz 100 procentiem, valstij vēl papildus gadā vajadzētu 4,3 miljonus eiro. E. Pole piebilda – aprēķinos ņemts vērā, ka, apmaksājot pilnībā, pacientu skaits gadā pieaugtu līdz 1300. Vēl lielākas izmaksas būtu, ja pacienti, kā tas ir citās Eiropas valstīs, pieprasītu ārstēšanu ar jaunākajiem medikamentiem vai visjaunākajiem, kuri pagaidām Latvijā nav reģistrēti.

Šodien Latvijā vairākās vietās ir iespējams veikt C hepatīta eksprestestus, savukārt, lai pievērstu politiķu uzmanību, Rīgas centrā pie Finanšu ministrijas un Saeimas šodien apvienība HIV.LV rīko piketu un gājienu Valsts gaļas mašīna samaļ pacientus.