Kopš 1980. gada maija pie Rīgas administratīvās robežas atrodas uzraksts
Rīga – četri lieli, askētiski, gaiši burti. Šogad maijā uz viena no
četriem maģistrālajiem lielceļiem šajā robežzīmē parādījās izmaiņas –
Kārļa Ulmaņa gatvē garumzīmes vietā uzradās zilibalta sirsniņa.
Šogad Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, dizainers Valdis Celms ik pa brīdim tiek cildināts kā pilsētas robežzīmes uzraksta Rīga dizaina autors. Tomēr, kad tika izmainīts vēsturiskā uzraksta dizains, viņam neviens neko nejautāja.
Sarunā ar
NRA.lv V. Celms iepriekš sacīja, ka ar viņu par dizaina maiņu neviens nav konsultējies. Viņš noteica, ka burti, protams, nav viņa īpašums, tie pieder Rīgai un rīdziniekiem. Neatkarīgā interesējās Satiksmes departamentā, kam piederēja ideja garumzīmi aizstāt ar zilibalto sirdi, bet atbildi nesaņēma. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroja galvenā referente Ilze Ķēdže skaidroja, ka Rīgas burtu vizuālais noformējums sākotnēji tika paredzēts kā sveiciens un dāvana galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem Māmiņu dienā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viens no atpazīstamības elementiem. Pašreizējais uzrakstu vizuālais noformējums tikšot saglabāts līdz gada beigām, bet, ja iedzīvotāji izrādīšot interesi un viņiem sirsniņa garumzīmes vietā patiks, tad «plānots pārrunāt ar attiecīgajām pašvaldības iestādēm un autoru par iespējamajām burtu izmaiņām».
«Ņemot vērā rīdzinieku un galvaspilsētas viesu izrādīto interesi un vēlmi fotografēties pie uzraksta Rīga un publiskot sociālajos tīklos, Satiksmes departaments sirds simbolu garumzīmes vietā uzstādīja arī Brīvības gatvē, Ziepniekkalna un Maskavas ielā,» norāda I. Ķēdže. Jāteic, ka fotografējušies cilvēki pie Rīgas burtiem ir arī pirms sirsniņas parādīšanās. Un ne tikai 21. gadsimtā vien. Starp citu, V. Celma veidotie Rīgas robežzīmes burti tikuši pašrocīgi pārveidoti arī agrāk, bet tad to varēja uzskatīt par jauno mākslinieku huligānismu. Toties no padomju gados iecerētās ordeņu kabināšanas pie pilsētas burtiem dizainers un tā laika pilsētas galvenais mākslinieks veiksmīgi izvairījās, saskaņošanas procesu vilcinot, cik ilgi vien var.
Iespējams, par burtu pārveidi varētu arī lieki nerunāt, ja nezinātu, ka, veidojot uzrakstu, V. Celms formulēja vairākus kritērijus: burtiem jābūt kā skulpturāliem veidojumiem, tie nedrīkst asociēties ar konkrētu varu vai notikumu Rīgas dzīvē, kā arī atspoguļot vai kopēt kādu stilu vai īslaicīgi pastāvošu modi. Dizainers ir uzsvēris, ka ir ļoti sargājies no provinciāla konceptuālisma. Viņam pieder vārdi, ka monumentālie burti iezīmē nevis pilsētas administratīvo, bet mākslinieciski telpisko robežu.
Satiksmes departamentā pieļauj, ka, iespējams, šī ideja (ar garumzīmes pārveidošanu) tiks attīstīta arī tālāk un kalpos kā viens no Rīgas vizuālās identitātes atpazīšanas simboliem. Un vēl – Rīgas uzrakstu uzturēšanas izmaksas gadā ir vidēji 2000 eiro, kas tiek tērēti burtu krāsošanai, mazgāšanai un nelieliem remontiem. Bet uzturēšanas izmaksas sirds simbolu uzstādīšana nav ietekmējusi.
Rādīt reklāmu
