Pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki kļuvuši acīgāki, uzmanīgāki un
aktīvāki, tāpēc, ieraugot, ka netālu no Zolitūdes sagruvušā veikala
Maxima drupām pansionātam būvē vēl vienu stāvu, rīdziniece Anna neslēpa
bažas par būvdarbu drošumu.
Viņa
NRA.lv sacīja: «Pansionātā taču atrodas cilvēki, bet tiek būvēts trešais stāvs. Vai tad ar Maxima mācību nepietika? Arī tur uz jumta notika darbi, tika vesta zeme, kamēr lejā iepirkās cilvēki.» Tā kā iedzīvotājiem daudzas būvniecības fineses un normatīvie akti nav zināmi, viņi mēdz uztraukties vietā un arī nevietā. Rīgas pilsētas būvvaldē norāda, ka iedzīvotāju sniegto informāciju neignorē un pārbauda, ja radušās šaubas, vai būvobjektā viss ir droši.
Pansionāts Liepas atrodas dzelzceļa malā, pie Imantas stacijas. Redzams, ka ēkai trešais stāvs tikpat kā uzcelts, ap māju pārvietojas sirmgalvji. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka skaidroja, ka būvatļauja ir izņemta un derīga līdz šā gada 30. novembrim, ir arī tehniskā eksperta atzinums, kādus darbus drīkst veikt – tiktāl viss ir kārtībā. Būvinspektori tagad var vienīgi izvērtēt, vai darbu procesā ir ievērotas visas prasības.
Savukārt pansionāta direktore Marika Žuravļova vakar sarunā ar NRA apgalvoja, ka cilvēki telpās zem būvniecības zonas neatrodas un ir pārvietoti uz citu ēkas daļu, kur nekādi darbi nenotiek. Pansionāta sociālā darbiniece piebilda, ka arī pārbaude no būvvaldes šajās dienās bijusi. Pašlaik steigšus ir jāpabeidz jumta uzlikšana, jo vecais izpuvis. Turklāt visas lielās konstrukcijas jau atrodas savās vietās, tāpēc celts nekas vairs netiks, bet darbu pabeigšana būs atkarīga no pašu finansējuma. Pansionātā mīt vairāk nekā 100 cilvēku, viņu skaits dažos gados ir dubultojies, tāpēc jāpaplašinās.
Skaidroties ar iedzīvotājiem pērn nācās arī Ogrē, kad uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas bērnudārznieku vecāki bija uztraukušies par to, ka vairākiem bērnudārziem bija plānota siltināšana. Pēc vecāku rīcībā esošās informācijas, tā notiktu laikā, kad bērni atrodas dārziņu ēkās. Tik tiešām, projektos bija paredzēts sešiem bērnudārziem siltināt ēku fasādes, cokolus, jumtus un grīdas, nomainīt ārdurvis un logus, renovēt apkures sistēmas un katrā grupiņā izveidot ventilāciju, bērnudārzus neslēdzot. Tolaik ar vecākiem tika runāts un skaidrots, kādā veidā darbus varētu organizēt, tajā skaitā – arī darbus uz jumta. I. Žūka sacīja, ka arī Rīgā bijusi līdzīga situācija. Viņa saka – šādu darbu veikšanai pietiek ar vienkāršotās renovācijas un rekonstrukcijas apliecību, vien jābūt shēmai, kā, piemēram, fasādes siltināšanas laikā pārvietojas bērnudārzu audzēkņi un personāls, lai būtu drošībā. Un to nosaka tehniskais eksperts. Arī tad, ja siltina dzīvojamo māju vai kādu publisko ēku, cilvēki no tās taču netiek evakuēti. Kad Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā notika rekonstrukcija, dievnams netika slēgts un uz dievkalpojumiem pulcējās cilvēki. Dievkalpojumu laikā darbi tika pārtraukti, bet pēc tam atkal atsākās.
Kaut arī mēdz teikt, ka cilvēkam piemīt īsa atmiņa, rīdzinieku uztraukumu par būvobjektos notiekošo, šķiet, pastiprina atmiņas par traģēdiju Pulkveža Brieža ielā 7. Tur 2000. gada decembrī pirmajā stāvā esošā veikala telpās sakrita būvgruži no augšējiem stāviem, nogalinot divas sievietes un ievainojot vēl trīs. Tolaik celtniecības nozari regulējošais Būvniecības likums ir spēkā arī tagad, bet attieksme gan bija daudz vieglprātīgāka. NRA 2010. gadā, kad būvniecības nozares uzraudzība nebija tik stingra kā pašlaik, rakstīja, ka Rīgas skolās laikus netika uzlaboti dabaszinību kabineti. Tos vajadzēja pabeigt līdz septembrim, bet sākās jau brīvlaiks oktobrī, kad kabineti aizvien nebija savesti kārtībā. Tolaik situācija bija ne mazāk dramatiska – skolēni mācījās, līdztekus notika remonti, tomēr pašvaldība arī tad atrada drošāko risinājumu – noteica, ka celtniekiem jāstrādā pēcpusdienās un brīvdienās.
Rādīt reklāmu
