Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
– LIAA laikam ir vienīgā valsts institūcija, kuras uzdevumos ir veicināt investīciju ienākšanu un veicināt Latvijas eksportu, tostarp arī kapitāla eksportu. Kurš no šiem uzdevumiem jums šķiet pats svarīgākais?– Līdz šim LIAA bija vēl trešā funkcija – Eiropas struktūrfondu un citu finanšu instrumentu piešķiršanas, izmantošanas un uzraudzības nodrošināšana.
LIAA tika izveidota, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Viss pārējais bija tikai detaļas un tehniskie paņēmieni, kā konkurētspēja tiktu paaugstināta. Tostarp arī finansiālais atbalsts no ES struktūrfondiem. Mērķis bija piešķirtos līdzekļus iztērēt tā, lai struktūrfondu finansējums dotu papildu ienākumus, lai naudas izlietošana celtu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Viena no formām ir investīciju piesaiste. Tiklīdz kāds investors nodibina Latvijas teritorijā uzņēmumu, tas kļūst par Latvijas nodokļu maksātāju. Tā vienīgā atšķirība – īpašnieks ir ārzemnieks. Šā uzņēmuma eksporta iespējas uzlabo Latvijas konkurētspēju. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa ir gan ārvalstu kapitāla brīva ienākšana vai aizplūšana, gan līgumi ar lielajām transnacionālajām kompānijām, gan starptautiskā zināšanu un tehnoloģiju pārnese, gan piekļuve lielākajām realizācijas ķēdēm.
Man atbildēt, kas ir svarīgākais, būtu tas pats, kas mātei atbildēt uz jautājumu, kurš no bērniem ir mīļākais.
– Tuvākajā laikā LIAA zaudēs vienu no uzdevumiem – ES struktūrfondu administrēšanu. Vai jūs to uztverat kā savdabīgu sodu par investīciju piesaisti?– Valdība ir lēmusi šo funkciju nodot citām struktūrām.
– Jaunākās reformu ieceres izskatās kā ceļš uz sadrumstalošanu.– Ja pašlaik uzņēmējam pamatā ir jāsadarbojas tikai ar vienu institūciju – LIAA, tad, reformu īstenojot, tiks veidotas vairākas institūcijas. Ja tiks meklēts atbalsts no aizdevuma tipa finanšu instrumentiem, tad būs jāiet uz jaunveidojamo Attīstības finanšu institūciju. Lai saņemtu atbalstus jauna produkta radīšanai vai ražošanas iekārtu iegādei – būs jādodas uz Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Reformu noslēdzot, LIAA uzdevumos paliks tikai informatīvā un aģitējošā daļa, bet atbalsta instrumentu administrēšana tiks nodota citām struktūrām.
– Pagaidām gan informācija par visiem finanšu instrumentiem un pieteikšanās kārtību joprojām ir LIAA mājaslapā.– Vēl vismaz piecus gadus atbalsta instrumentu administrēšanas funkcija paliks LIAA pārziņā. LIAA ir noslēgti 104 līgumi par rūpniecības atbalstu programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas ceturtās kārtas ietvaros. APV projektos tiek piešķirti vairāk nekā simts miljoni eiro. Šo projektu realizācija ilgs vairākus gadus. Uz šo brīdi uzņēmumi saņem nevis valsts atbalstus naudas pārskaitījuma formā, bet valsts atbalsta apsolījumu. Proti, uzņēmumiem valsts apņemas kompensēt 45% no iekārtu izmaksām un rūpnīcas celtniecības izmaksām. Vispirms uzņēmums iegulda savu naudu, bet pēc tam saņems kompensāciju. Rūpnīcas tiks celtas gan šogad, gan nākamgad. LIAA vairākus gadus būs jāuzrauga celtniecība un uzņēmumu darbība, vai tā atbilst ES struktūrfondu saņemšanas nosacījumiem. Līdz ar to LIAA štati struktūrfondu administrēšanai saglabāsies.
Rādīt reklāmu
