Pēdējās te notika maija beigās, taču, izrādās, jau nelikumīgi, jo pašvaldība tobrīd jau bija pieņēmusi lēmumu par jebkādu sportisku aktivitāšu pārtraukšanu. Iemesls tam – iedzīvotāju sūdzības par troksni, raksta NRA.lv

Pensionētas advokātes ofensīva

Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts uzsver, ka problēma «šajā vietā nav sākusies šodien», bet gan jau 2008. gadā, tūlīt pēc trases rekonstrukcijas. Tad uz domi un arī citām atbildīgajām institūcijām sākušas plūst sūdzības no apkārtējiem iedzīvotājiem, konkrētāk – no viena cilvēka, pensionētas advokātes, kurai netālu no trases Priežu ielā dzīvo radinieks, un viņa pati tur esot vien īrniece, kas regulāri tur nedzīvojot. Gadiem ritot, situācija aizvien vairāk uzkarsusi, jo pensionētā advokāte no savām prasībām izbeigt trokšņošanu vai uzbūvēt īpašu aizsargsienu neatkāpusies. Galu galā spiediena rezultātā trases apsaimniekotājs SIA Braukšanas mācību centrs (tās īpašnieku vidū ir sabiedrībā labi zināmi ļaudis) 2012. gadā atteikušies no kartingu iznomāšanas un turpmāk izmantojuši kartodromu tikai sacensībām. Taču tas nemazinājis žēlabu plūsmu, un domes vadība lūgusi apsaimniekotājus izplānot pasākumus, kas varētu novērst problēmu. Arī atbildīgās institūcijas prasījušas, kas tiek lietas labā darīts, un Veselības inspekcija, kas veikusi trokšņu mērījumus sacensību laikā, uzsvērusi, ka pieļaujamais trokšņu līmenis pārsniegts teju divas reizes.

Nepilda solījumus

«Pavasarī īpašnieki solījās stādīt tūju rindu, kas varētu apsorbēt trokšņus. Cerējām, ka tas tiks īstenots, taču nekas tāds nenotika, līdz ar to pieņēmām lēmumu trasi slēgt,» notikumu gaitu skaidro N. Štoferts. Tā kā uzņēmējs, neņemot vērā aizliegumu, sarīkojis vēl divus sacensību posmus, vietvara sastādījusi administratīvo protokolu un uzlikusi sodu. Diemžēl īpašnieki apšaubot šos mērījumus, jo uzskatot, ka jālieto ir izlīdzinātā metode, kurā decibeli tiek aprēķināti nevis pēc konkrētā brīža, bet summējot un izrēķinot vidējo aritmētisko. Viņuprāt, nekāda trokšņu siena nav jābūvē, kamēr pašvaldība un iedzīvotāji domājot, ka vajag. Tagad nu uzņēmējs esot paziņojis, ka ienākumu nav, tātad arī iespēju jel ko būvēt – neesot. «Bet – mēs arī nevaram iet un darboties privātīpašumā,» noplāta rokas domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka jau tā nepatikšanu pietiekot – aktīvā iedzīvotāja domi par bezdarbību iesūdzējusi tiesā un pieprasot morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Domes vadītājs uzsver, ka no pašvaldības puses darīts viss, lai trase strādātu, un tai nebūt neesot izdevīga tās dīkstāve.

Finansiālā strupceļā

SIA Braukšanas mācību centrs direktore Juta Krīgere norāda: tas, ka «trasē nekas nenotiek», novedis pie pamatīgām finansiālām grūtībām un uzņēmējdarbības apturēšanas. Patlaban esot izsūtījuši jautājumus gan Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan citām atbildīgajām institūcijām par iespējamo risinājumu, bet atbildes vēl nav saņēmuši. Atbalstu nejūtot ne no vienas puses, tikai tukšus apliecinājumus, ka objekts ir vajadzīgs. «Galu galā, pamatojoties uz vienas personas sūdzībām, tiek nogremdēts uzņēmums un tiek pamatīgi nodarīts pāri nozarei,» neapmierinātību neslēpj objekta direktore. Attiecībā uz aizsargsienas būvi vai dzīvžoga stādīšanu J. Krīgere ir skeptiska: pirmkārt, par kādu celšanu varot būt runa, ja nav naudas. Otrkārt, iztērēt 200 000 eiro kaut kā celšanai, lai pēc tam konstatētu, ka ar to nepietiek un troksnis joprojām ir, diez vai esot jēga.

VARAM uz jautājumu par iespējamo risinājumu neko konkrētu neatbildēja, vien vispārīgi atzīmēja, ka «visām pusēm jāpanāk kompromiss, jo gan iedzīvotāju drošība, gan novada attīstība un uzņēmējdarbības aktivitāte ir svarīga novada turpmākai attīstībai. Noteikti ir atbalstāma konkrētu pasākumu plāna izstrāde trokšņa mazināšanai, ievērojot iespējas to realizēt, piesaistot arī ES fondu līdzekļus. Tāpat ir jāvienojas par izstrādāto pasākumu plāna īstenošanas kontroli». Lai apspriestu konkrētu rīcību, visas puses sanākšot kopā augusta beigās.

Vajadzīga sertificēta komisija

Arī viens no nozares aktīvistiem, treneris Hugo Jurševskis, ir sarūgtināts par to, ka sportistiem atņemta gan treniņu, gan sacensību vieta. Arī jaunākajai paaudzei tas ir ievērojams zaudējums: kartingi nopirkti, bet nav kur braukt. Vienā no pēdējām reizēm Kandavā skaitījis – 28 mazi puisīši bijuši uz starta līnijas. Nu palikušas vairs tikai divas nopietnākas vietas, kur to var darīt, bet padomju laikā to bijis 14. «Laikam jau labāk, lai nenotiek nekas! Galvenais, lai tikai viss klusi un mierīgi. Bet te uz sacensībām pulcējās ap 400 cilvēku, un tas bija nozīmīgs atspaids vietējam biznesam, tie ir nodokļi, ieņēmumi!» sašutumu neslēpj H. Jurševskis. Absurds esot viena cilvēka sūdzību dēļ apturēt veselu rūpalu. Viņaprāt, pēc iespējas ātrāk jāizveido sertificēta komisija, kas izvērtētu – ko darīt tālāk.