Ja vides funkcionāri turēs nozares ministra doto vārdu un ņems vērā
Raiskuma iedzīvotāju viedokli, jau tagad var droši paredzēt, ka nekāda
mežu dedzināšana Gaujas Nacionālajā parkā nenotiks. Vienalga, vai šāds
projekts izgudrots zinātniski pētnieciskos vai vienkārši naudas
saņemšanas nolūkos – to nāksies slēgt. Parakstu vākšana pret dažu
radikālu biologu un Dabas aizsardzības pārvaldes ieceri līdz 2050. gadam
nodedzināt 251 hektāru krāšņa meža turpinās.
Viens no vietējiem aktīvistiem, viesu nama Jaunbrenguļi saimnieks Raitis Kārkliņš
NRA.lv vēsta: «Paraksti vācas ļoti labi. Pilnas lapas ir paliela kaudzīte, vācēji ir kādi 10, varētu būt simti vairāki.» Jāatgādina, iedzīvotāji protestē tāpēc, ka šogad nodedzināmie pirmie hektāri izvēlēti ļoti tuvu Cēsīm. Vietā, kur cilvēki iet sēņot, ogot, atpūšas. Te ir velotūrisma takas. Apkārtējo privāto mežu īpašnieki raizējas, ka degumā savairosies kukaiņi (uz ko patiešām cer projekta autori) un nopostīs viņu kokus, viņu jaunaudzes. Līdz ar to arī mežsaimniecības speciālisti ir kategoriski pret.
Problēmas ar morāli
Līdzšinējās vētrainajās diskusijās biologi ieceres zinātnisko dedzināšanas pamatojumu nav apšaubījuši. Taču, izrādās, arī dabas pētnieku rindās par šādas saimniekošanas metodes lietderību nav vienprātības. Daugavpils universitātes rektors, akadēmiķis, Dr. biol. Arvīds Barševskis ir viens no Latvijas izcilākajiem koleopterologiem – kukaiņu pētniekiem. Pirms zināma laika arī viņa vadībā bija iecerēts līdzīgs projekts, kurā ietilptu meža dedzināšana, tomēr galu galā zinātnieki no tā atteicās. Pirmkārt, pietrūka datu, kas apstiprinātu tēzi par sugu apdraudētību. Tātad apgalvojumam, ka degumu krāšņvaboles eksistence ir apdraudēta, kā to preses relīzē skaidro Dabas aizsardzības pārvalde, šobrīd nav zinātniska pamata. Otrkārt, tika secināts, ka Latvijā ir pietiekami daudz vietu, kur mežs ir dabiski izdedzis, un pētījumus veiksmīgi iespējams veikt arī tur. Savukārt trešais un galvenais apsvērums bija gaidāmā sabiedrības pretreakcija, proti, Latvijas apstākļos tāds projekts nekad nebūs populārs, jo no morāles viedokļa dedzināšanu ir grūti pamatot. Zīmīgi, ka arī Gaujas projekta dalībnieku sēžu protokolos šādas bažas parādās, tomēr tās tika ignorētas. Projekta pretinieki tiek apsaukāti par nezinošiem un neinformētiem.
Rektors – cēsnieku pusē
Arvīdu Barševski nevar dēvēt ne par nezinošu, ne neinformētu – īpaši jautājumos, kas skar viņa paša pētnieciskās intereses. Tomēr arī viņš dedzināšanu Gaujas Nacionālajā parkā neatbalsta:
«Lai cik es būtu ieinteresēts šādos pētījumos, es nostājos cēsnieku pusē.» Ja nu tomēr tik ļoti gribas dedzināt, rektors iesaka izvēlēties mežus, kas būtu tālu prom no apdzīvotām vietām, nevis tos, ko cilvēki izmanto rekreācijai. Un arī dabas liegumos eksperimentēt ar dedzināšanu nevajadzētu.
Pēc tam, kad pusotru gadu slēptie Dabas aizsardzības pārvaldes plāni nāca gaismā, daudzu cilvēku pirmā reakcija bija neizpratne. Kā tad tā? Par kūlas dedzināšanu lauku ļaudis tiek bargi sodīti, lai arī cik grūti būtu appļaut nepaklausīgas grāvmalas. Savukārt par meža dedzināšanu biologiem vēl samaksā barga naudu. (Jāatgādina, ka projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā plānotais budžets pārsniedz 800 000 eiro.)
Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties skaidroja, ka salīdzināt zinātniski pamatotu un kontrolētu meža dedzināšanu ar kūlas ugunsgrēkiem nevar. Tomēr, izrādās, var.
Kūlas zinātne
Tikai arī kūla jādedzina zinātniski, jo tiesības veikt zinātnisko darbu ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas sāgā ir iedziļinājies jurists Jānis Bernāns. Viņš ironizē, ka šis «projekts būs lielisks arguments kūlas kontrolētās dedzināšanas speciālistiem». Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 3. pantu «tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem». Tātad kūlas dedzinātājam nav obligāti jābūt no pašlaik projektu naudai pietuvināto biologu brālības. Turklāt sabiedrības zinātniskajai jaunradei ir vēl kāds spēcīgāks sargs. Satversmes 113. pants vēsta, ka «valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Kūlas dedzinātāji teiktu – that's cool*. Jācer tomēr, ka visas muļķības ar zinātniskām interesēm nevar pamatot.
* angļu val. – tas ir forši.
Rādīt reklāmu
