"Bezcerīgs stāsts” un „latviešu versija par Juras laikmeta parku”— tā ar
sarkasmu „vecās gvardes” vēlmi atgriezties politiskajā apritē komentē
eksperti un slavas zenītā esošie politiķi. Tikmēr paši eksministri un
izbijušie premjeri ir pārliecināti — viņiem būtu, ko piedāvāt
balsotājiem 12. Saeimas vēlēšanās.
NRA.lv pirms dažām nedēļām jau vēstīja, ka kopā ar Aināru Šleseru politikā gatavs atgriezties "trekno gadu" premjers Aigars Kalvītis un ekspremjers Ivars Godmanis. Tagad šim sarakstam piebiedrojušies arī bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns, kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kā arī bijušais zemkopības ministrs, viens no Tautas partijas kādreizējiem līderiem Edgars Zalāns. Tikmēr Gods kalpot Rīgai! nolēmusi parlamenta vēlēšanās sadarboties ar Saskaņu, deleģējot kopīgajam sarakstam bijušo Saeimas deputātu Kārli Leiškalnu. Šajā pat sarakstā būs atrodams arī kādreizējais LPP/LC politiķis Krišjānis Peters. „Vecās gvardes” kontekstā jāpiemin arī ekspremjera Einara Repšes mēģinājumi pulcēt veselu plejādi ar lielāku vai mazāku troksni caurkritušu politiķu, piesakot savu komandu gan Eiropas Parlamenta, gan arī rudenī gaidāmajās 12. Saeimas vēlēšanās.
Mainīt simbolus ir neiespējami
Politologs Filips Rajevskis veco-jauno politiķu izredzes raksturo ar vārdiem — bezcerīgs stāsts, taču katrai personālijai sniedz atšķirīgu raksturojumu. „Einars Repše spilgti apliecina, ka politiķim, kurš savulaik kļuva par simbolu, ir grūti mainīt tēlu. Einars Repše vēsturē iegājis kā neprognozējams un neparedzams politiķis un tā viņš tiek uztverts joprojām. Savukārt Vienotība savulaik izdarīja visu, lai Aigars Kalvītis kļūtu par ekonomiskās krīzes un neapdomīgas saimniekošanas simbolu. Viņš tiek asociēts ar visu nelaimju cēloni. Līdzīgi kā Ainārs Šlesers. Un ir grūti iedomāties, kas viņiem būtu jādara, lai šos stereotipus mainītu,” uzskata eksperts.
Labākas izredzes, pēc F. Rajevska domām, ir Jānim Jurkānam, kuram joprojām ir augsts reitings Latvijas krievvalodīgā elektorāta vidū. „Ja Jānis Jurkāns pareizi pozicionētos, iespējams, viņš spētu būt spēcīgs konkurents Nilam Ušakovam, kuram šobrīd vērojama politiskās identitātes krīze. Taču, startējot Aināra Šlesera partijas rindās, līdzvērtīga sāncensība šiem politiķiem diez vai sanāks,” ir pārliecināts eksperts.
Tikmēr Kārli Leiškalnu un Krišjāni Peteru politologs uzskata par otrā plāna spēlētājiem, kuri nekad nav bijuši: „pirmās vijoles. Viņi nav izdarījuši neko katastrofāli sliktu, taču nav arī bijuši spilgti politiķi. Domāju, ka balsotāji viņus sarakstos pat īpaši nepamanīs.” Tiesa, K. Peteram, pēc politologa domām, var palīdzēt atpazīstamais uzvārds, kas, iespējams, ir viņa spēcīgākais trumpis.
Paredz akcentu pārcelšanu
To, ka Latvijas vēlētājiem ir īsa atmiņa sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi apliecina arī Vienotības pārstāve Ilma Čepāne, kura pēc Saeimā pavadītiem astoņiem gadiem ir izlēmusi pielikt punktu politiskajai karjerai. I. Čepāne neslēpj — dažkārt pietiekot tikai ar „pliku uzvārdu”, lai izveidotu politisko karjeru, jo: „vidusmēra vēlētājs neorientējas un neinteresējas par politiku,” klāsta I. Čepāne, norādot — nepiedalīšanās 12. Saeimas vēlēšanās ir privilēģija, kas viņai ļauj uz politiskajiem procesiem palūkoties no malas. „Rīgas domē reiz bija politiķis ar uzvārdu Kalniņš un daudzi vēlētāji gadiem no sirds ticēja, ka tas ir slavenais komponists, pat nemēģinot to pārbaudīt. Esmu pārliecināta —, ja šogad vēlēšanās startētu kāds Nils Ušakovs, viņu noteikti ievēlētu, jo daudzi vēlētāji vienkārši padomātu, ka tas ir Rīgas mērs,” atzīst politiķe. Tāpat I. Čepāne ir pārliecināta: vēlētāji vairumā gadījumu neatceras skandālus, kas notikuši pirms gada, kur, nu, vēl pirms pieciem vai desmit. „Nevērtēšu nedz Kārli Leiškalnu, nedz Aigaru Kalvīti vai Krišjāni Peteru. Katram no viņiem ir savu plusi un arī mīnusi. Taču esmu vairāk kā pārliecināta, ka Aigars Kalvītis savā priekšvēlēšanu retorikā centīsies pārcelt akcentus. Viņš nepieminēs krīzes laika kļūdas, bet gan stāstīs par savu saimniekošanu treknajos gados. Par to kā viņš deva naudu skolotājiem, ārstiem, jaunajām māmiņām. Un daudzi vēlētāji tam noticēs,” pauda politiķe.
Atceras treknos gadus
To, ka Aināra Šlesera un Aigara Kalvīša politiskais spēks varētu censties akcentēt labās un noklusēt sliktās vēsturiskās nianses netieši apliecina arī Edgara Zalāna paustais viedoklis. Sarunā ar NRA viņš uzsver: „līdz šim esmu vairākkārt uzrunāts iesaistīties politiskajās kustībās, bet neviena no idejām mani neuzrunāja. Taču šoreiz esmu izlēmis pieņemt izaicinājumu, jo nešaubos par Aigara Kalvīša varēšanu. Jā, Aigara Kalvīša tēls nav spīdošs, taču viņam par sevi ir jārunā pašam. Tajā pat laikā gribu norādīt — šobrīd valsts stagnē, jo politiskais režīms ir kusls un nevarīgs. Savukārt Aigara Kalvīša laikā valsts attīstījās un budžeta līdzekļi tika piešķirti daudzu problēmu risināšanai,” atgādina E. Zalāns.
Rādīt reklāmu
