Valdība rīt atkārtoti lems par valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz)
2013. gada peļņas izlietošanu. Valdība atgriezīsies pie jautājuma, kura
dēļ 26. maija valdības sēdē sastrīdējās satiksmes ministrs Anrijs Matīss
ar savu priekšnieci, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu.
Satiksmes ministrija bija iesniegusi priekšlikumu atbrīvot LDz no 2013. gada dividenžu izmaksas valstij, bet L. Straujuma deva cerību uz šīs naudas saņemšanu arī visiem citiem, sākot ar skolotājiem un mediķiem. Sekoja A. Matīsa iebildumi un jautājuma pārlikšana uz valdības 3. jūnija sēdes publikai slēgto daļu.
LDz peļņas izmantošana valsts budžeta caurumu lāpīšanai nav nekāds jaunums. Piemēram, no 2012. gadā nopelnītajiem 17 miljoniem latu valstij tika atdoti 13,8 miljoni. Ir vismaz divi apstākļi, ar kuriem pašreizējā situācija atšķiras no situācijas pirms gada.
Pirmkārt, ekonomiskā konjunktūra pasliktinās un tās nākotnes prognozes neizslēdz dramatiskus pavērsienus vismaz atsevišķos tautsaimniecības sektoros. Pirms gada LDz skaitīja ieguvumus no kravu apgrozījuma vēsturiskā rekorda 2012. gadā, bet pašlaik izjūt kravu apgrozījuma 2013. gada krituma sekas.Šis gads gan ir sācies ar kravu daudzuma pieaugumu, bet to nevar pieņemt par ilglaicīgu konjunktūras uzlabošanos. Tieši otrādi, ne pārāk tālu no Latvijas izvērsusies kara darbība gan aizbaida jau esošās kravas uz mierīgākiem apvidiem, bet visu laiku uztur draudus, ka arī pie mums kravu var palikt maz vai nemaz. Latvijas dzelzceļa un ostu darbs pamatā ir Krievijas un citu uz austrumiem esošo valstu eksporta kravu apkalpošana, bet tagad šo kravu pircēji un Krievija apmainās ar draudiem gan nepirkt, gan nepārdot Krievijas energoresursus.
Pēc šādām runām pusgada garumā tās vairs neliekas īsti nopietnas, bet kravu plūsmas var apsīkt ne tikai atbilstoši lēmumiem. Lai ogles vai nafta un tās produkti nonāktu līdz Latvijas robežai, šie energoresursi ir jāiegūst un jātransportē tūkstošiem kilometru. Krievijas valsts aparāta pārorientēšanās uz notikumiem Ukrainā var izraisīt kravu plūsmu pārrāvumus pat tad, ja nav pavēļu un aizliegumu eksportēt vai importēt Krievijas preces.
Otrkārt, LDz pagājušajā gadā tika apkrauts ar papildu izdevumiem, lai kaut ārkārtas režīmā apgūtu 100 miljoniem latu atbilstošu naudas summu, ar kādu Eiropas Savienība solīja daļēji apmaksāt jaunu pasažieru vilcienu iepirkumu. Valda Dombrovska valdība vilcienu iepirkumu veikt nespēja (pareizāk sakot – izjauca), bet mierināja sabiedrību, ka vismaz Latvijai šī nauda paliks. Briselē tika saskaņoti dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, bet to realizācija prasa arī Latvijas līdzfinansējumu. Latvijas valsts šādos gadījumos atbrīvo sevi no līdzfinansējuma meklēšanas un došanas, pāradresējot faktiski valsts parādu meklēšanu un uzņemšanos valsts uzņēmumiem.
Šā gada investīcijām LDz ir jāatrod 98 miljoni eiro, no kuriem tikai puse bija atrasta līdz brīdim, kad LDz prezentēja savus 2013. gada rezultātus.
NRA.lv tos izklāstīja jau 17. aprīlī. Jau tad A. Matīss solīja, ka lūgs Ministru kabinetam vismaz šoreiz atlaist LDz valstij maksājamās dividendes. Ministrs savu solījumu ir turējis, bet viņa lūgums nav kļuvis par valdības lēmumu.
Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai izvērstu skaidrojumu par LDz situāciju.To nākas atgādināt atkal un atkal, ka LDz nav notikuši nekādi brīnumi, kaut grāmatvedības dati uzrāda peļņas pieaugumu no jau minētajiem 17 miljoniem latu līdz 56 miljoniem latu, kādos vēl izteikta LDz pagājušā gada bilance. No lielās peļņas 43,7 miljonus veido vagonu pārvērtēšana pirms to nodošanas LDz meitas sabiedrībai LDz Cargo. Šāda mantas nodošana nav pārdošana. Vagoni palika LDz koncernā un nekādu naudas plūsmu neradīja. Reālā LDz peļņa ir samazinājusies, sekojot kravu apgrozījuma kritumam, turklāt to var izteikt divējādi: vai ar 12,4 miljoniem latu, vai tikai ar 1,676 miljoniem latu, ja skaita LDz saimnieciskās darbības ieņēmumus bez LDz meitas sabiedrību maksātajām dividendēm.
Ir iespējams izvērst juridiskus strīdus par to, ko uzskatīt par naudas summu, no kādas LDz būtu jāmaksā dividendes, kā arī par to, kādai jābūt maksājumu likmei. Satiksmes ministrijas iesniegtajā skaidrojumā atgādināti likumi un valdības noteikumi, uz kuriem atsaukties, nosakot dividenžu apmēru robežās starp 90% un nulli. Citiem vārdiem sakot, visu noteiks valdības politiskā griba. Konkrētajā gadījumā tā koncentrējusies vienā partijā Vienotība, kas deleģējusi gan valdības vadītāju, gan satiksmes ministru un finanšu ministru Andri Vilku. 26. aprīlī valdība uzdeva «Satiksmes ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju padziļināti izvērtēt LDz peļņas jautājumu un satiksmes ministram līdz 2014. gada 2. jūnijam iesniegt attiecīgu informāciju Valsts kancelejā» (citāts no valdības sēdes protokola). Finanšu ministrijas komunikācijas vadītājs Aleksis Jarockis piektdien pavēstīja Neatkarīgajai, ka «mūsu eksperti strādā pie šā jautājuma» un šodien ministrija informēšot par savu pozīciju rītdienas valdības sēdē. Ar dzelzceļa nopelnītās naudas solīšanu skolotājiem un mediķiem L. Straujuma varbūt tikai velējās darīt zināmu, cik ļoti viņa domā par šīm profesionālajām grupām. Tagad atliek padomāt arī par dzelzceļu, lai uzturētu tā konkurētspēju un nepiepildītos brīdinājums, ka dzelzceļa līniju slēgšanas gadījumā valsts kalpotāji algas vietā saņem slēgto līniju sliežu gabalus.
Rādīt reklāmu
