Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, visticamāk, piecus mandātus piešķirs
«Vienotībai» un «Saskaņai». Varbūtība, ka uzvarēs «Vienotība», ir 42%,
bet «Saskaņa» - 36%. Savukārt par trim atlikušajām vietām cīnīsies Zaļo
un zemnieku savienības (ZZS) kandidāti, kuru iespējas tikt ievēlētiem ir
14%, bet Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem - 2%, attiecīgi ZZS
iegūstot divus mandātus un NA vienu, «
Apollo» informēja totalizators
«viensviens.lv»
«Vienotības» izredzes iegūt trīs un vairāk vietas ir 50% (likmes koeficients 1,80). Līdzīgi ir arī «Saskaņai». Iespējamība, ka šī politiskā spēka pārstāvji iegūs divus vai trīs mandātus, ir 47% (koeficients 1,89).
«Iespējams, ja varētu balsot par katru kandidātu individuāli, situācija būtu citādāka, taču daudzi pie vēlēšanu urnām 24.maijā dosies, lai izpildītu savu pilsoņa pienākumu, balsojot par personālijām, nevis partijām. Lai arī partiju reitingos «Saskaņa» ir priekšā «Vienotībai», prognozējam, ka tieši pēdējā ar nelielu pārsvaru uzvarēs šajās EP vēlēšanās, jo «Vienotības» kandidātu rindās ir individuāli spēcīgāki kandidāti. Kā arī «Saskaņas» elektorātam Eiroparlamenta vēlēšanas nav tik būtiskas,» spriež «Viensviens.lv» totalizatora vadītājs Arvīds Rasa.
Viņš iespējamo «Vienotības» uzvaru skaidro ar bijušā ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) faktoru. Viņam ir visaugstākās – 90%, izredzes tikt ievēlētam. Pirmkārt, Dombrovskim kā premjeram bija ļoti augsts reitings, tādēļ balsot par viņu varētu arī pašlaik neizlēmušie pilsoņi. Otrkārt, viņš ir «Vienotības» reklāmas kampaņas seja, un tā ir bijusi intensīva, iepretim «Saskaņai», kuras reklāmās akcents ir uz sociāliem jautājumiem, nevis personībām.
Šo vēlēšanu lielākā intriga saistāma ar Zaļo un zemnieku savienības sarakstu un tās redzamāko kandidāti Ivetu Griguli (ZZS). Pēc «viensviens.lv» totalizatora vadītāja prognozēm, varbūtība, ka Grigule iekļūs EP, ir tikai 36%. «Lai gan iespēja ir salīdzinoši maza, var gadīties, ka reklāmas kampaņa būs darījusi savu, un Grigules atbalstītāji būs mērķtiecīgi svītrojuši no saraksta pirmo un otro numuru, attiecīgi Andri Bērziņu (V) un Ivetu Šulcu (V),» skaidro Rasa.
Vēl mazākas izredzes ieņemt vienu no astoņām deputāta vietām ir tieslietu ministrei Baibai Brokai no Nacionālās apvienības, kuras darbu, saskaņā ar «Latvijas faktu» aprīlī veikto aptauju, pozitīvi vērtēja 26,9 procenti. Viņas izredzes ir par 11% zemākas nekā Grigulei jeb iespējamība tikt ievēlētai ir 25%. Tiesa gan, plusu un svītrojumu sacensībā Grigules pārsvars nebūs tik liels viņas pretrunīgās kampaņas un personības dēļ.
Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras «Latvijas Faktu» pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma maijā veiktās aptaujas dati liecina, ka sociāldemokrātiskajai partijai «Saskaņa» ir 15,2% vēlētāju atbalsts, taču tas turpina kristies jau kopš marta. Turpretī «Vienotības» reitingi no februāra kāpj, sasniedzot maijā 14,6% iedzīvotāju atbalstu.
Vislielākais vēlētāju atbalsta kāpums ir ZZS, salīdzinot ar aprīļa reitingiem, maijā par viņiem savu balsi atdotu jau 12,2% vēlētāju. Arī Nacionālā apvienība pārvar piecu procentu barjeru, to atbalsta 5,9% pilsoņu. Tajā pat laikā pārējām partijām, kas pieteikušas savu dalību EP vēlēšanās, ir zems atbalsts, un pēc pēdējiem reitingiem tās paliek aiz strīpas. Politiskajai partijai «Alternative» ir 3,2% vēlētāju atbalsts, partijai «Latvijas attīstībai» (LA) – 3%, Latvijas Reģionu apvienībai – 2,8%, Latvijas Krievu savienībai (LKS) – 1,2%, Latvijas Sociālistiskajai partijai (LSP) – 1,1%.
Tas nozīmē, ka mazāk zināmo politisko spēku sarakstu redzamākajiem kandidātiem un esošajiem EP deputātiem kandidēšana no tiem var liegt iespēju nākamos piecus gadus pavadīt Briselē. Kā tādus Rasa min Tatjanu Ždanoku (LKS), Alfrēdu Rubiku (LPS) un Andreju Žagaru (LA).
«Lai gan ir daļa sabiedrības, kurā šie cilvēki bauda popularitāti, viņu pārstāvētajām politiskajām partijām ir ļoti zemi reitingi, tādēļ iespējas tikt ievēlētiem ir niecīgas, par spīti publiskajām aktivitātēm,» prognozē «viensviens.lv» totalizatora vadītājs. Vislielākā varbūtība - 30% (likmes koeficients 3,1), ir Žagaram, pārstāvot partiju «Latvijas Attīstībai». Ždanokai, kura īpaši pamanāma bija Krimas aneksijas laikā, un Rubika izredzes ir 25% (koeficients 3,7).
«Lai arī vēlēšanu iznākums jau tagad ir prognozējams, savas korekcijas tajā var ieviest vēlētāju zemā aktivitāte. Ja pie balsošanas urnām dosies tikai 40% pilsoņu, kā prognozē Centrālā vēlēšanu komisija, tad visu izšķirs tas, cik mobilizēti būs konkrēto partiju atbalstītāji, “ uzsver Rasa.
Rādīt reklāmu
