Latvijā no dažādām iestādēm un organizācijām visgrūtāk ir sazvanīt
medicīnas iestādes, liecina telekomunikāciju uzņēmuma CSC TELECOM kopīgi
ar pētījumu centru SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Kopumā 64%
respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzinuši, ka viņiem ir bijušas
problēmas ar medicīnas iestāžu sazvanīšanu. Tāpat 54% respondentu
atzīst, ka diezgan grūti ir sazvanīt telekomunikāciju pakalpojumu
sniedzējus, savukārt 53% nav varējuši pietiekami operatīvi sazvanīt
valsts iestādes, bet 43% - pašvaldību iestādes.
Jāatzīmē, ka salīdzinoši viegli ir sazvanīt uzziņas dienestus - to atzīst 48% respondentu, komercbankas (38%) un apdrošināšanas kompānijas (35%), raksta
NRA.lv.
"Mums kā telekomunikāciju uzņēmumam, kas piedāvā dažādus mūsdienīgus un individuālus telesakaru risinājumus, likās būtiski izpētīt, cik viegli Latvijā ir sazvanāmas dažādas iedzīvotājiem nepieciešamas iestādes un organizācijas, un ko viņi domā par tām organizācijām, ko nav iespējams pietiekoši operatīvi sazvanīt. Galvenais pētījuma secinājums - modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem - zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus," uzsver Jānis Strumpmanis, CSC TELECOM komercdirektors.
Jautājumā par savienojuma gaidīšanu tikai katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nedusmojas reizēs, kad zvana kādai iestādei, kuru ir ļoti svarīgi sazvanīt, bet tur neceļ klausuli un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls. 23% zvanītāju norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm, savukārt gandrīz puse - 46% zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Pēc 2 līdz 3 minūtēm neapmierināti būs jau 76% zvanītāju, bet gaidot vairāk nekā 5 minūtes - 89%.
Ja aptaujātie nokļūtu situācijā, kad tiek mēģināts iegādāties kādu vairākos interneta veikalos atrodamu preci, taču pirms tās iegādes būtu nepieciešams iegūt kādu svarīgu informāciju, tad 19% uz sākotnēji izvēlēto interneta veikalu zvanītu tikai vienu reizi, un, ja to neizdotos sazvanīt, tad zvanītu uz nākamo. 33% mēģinātu zvanīt 2 reizes, 22% - 3 reizes, bet vairāk nekā 4 reizes mēģinātu 7% aptaujāto, līdz viņi pārslēgtos uz nākamo interneta veikalu. "Visticamāk, šis fakts liecina par to, ka zvanot arī citiem uzņēmumiem, vairums potenciālo klientu jau pēc otrā neizdevušās zvana zvanīs konkurentam," atzīmē J.Strumpmanis.
Aptaujas dati liecina, ka lielākai daļai jeb 72% patīk, ka iestādes, kuras pirmajā brīdī nav izdevies sazvanīt, piefiksē zvanītāja telefona numuru, un atzvana. Šāda atzvanīšana nepatīk 15%, bet 13% nevarēja sniegt konkrētu atbildi.
Lielākā daļa jeb 62% par draudzīgāko veidu, kā rīkoties gadījumos, kad iestāde nav sazvanāma, uzskata zvanītāja telefona numura piefiksēšanu un atzvanīšanu, tiklīdz tas kļūst iespējams. 23% par draudzīgāko uzskata gaidīšanu uz līnijas, kad zvanītājs tiek informēts, kurš viņš ir rindā līdz pirmajam brīvajam operatoram.
Pētījums tika veikts šā gada aprīlī, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju pieredzi un paradumus zvanīšanai uz dažādām iestādēm un organizācijām, kā arī attieksmi pret uzņēmumiem, kurus ir problemātiski sazvanīt. Kopumā tika aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rādīt reklāmu
