Ja pirms 10 gadiem Latvija nebūtu iestājusies ES un NATO, tad to varētu
salīdzināt labākajā gadījumā ar Gruziju bez «Borjomi» un vīna un
sliktākajā gadījumā – ar Ukrainu, intervijā laikrakstam «Diena» paudis
bijušais politiķis, diplomāts Indulis Bērziņš.
«Ja savā laikā nebūtu iestājušies, nebūtu paspējuši ielēkt vilciena durvīs, kas jau taisījās ciet, tad Latviju varētu salīdzināt labākajā gadījumā ar Gruziju bez «Borjomi» un vīna un sliktākajā gadījumā – ar Ukrainu – nestabilu valsti, kuru rausta konvulsijās starp Rietumiem un Austrumiem,» saka Bērziņš.
Viņš atzīmē, ka tolaik bija dažādas interesantas teorijas, tostarp tā sauktā tilta teorija, ka varam nebūt ES un NATO, būt neitrāla valsts, raksta
Apollo.lv.
«Galīgi nevietā tika piesaukts Somijas piemērs. Tagad redzam, ka praktiski tas nav iespējams, vienīgā iespēja bija pievienoties ES un NATO. Īpaši pieminu NATO, jo bija ideja atteikties no dalības tajā, lai tiktu ES, balstoties uz domu, ka Krievija negrib mūs redzēt NATO, bet ES tā mūs akceptēs. Tā bija pilnīgi nepareiza pieeja. Krievija negribēja ciešu mūsu sasaisti ar Rietumiem. Raugoties no šīs dienas situācijas, kad Putins uzstājas Kremlī un runā par daudzām lietām, kas vēl nesen, piemēram, olimpisko spēļu laikā, bija neiespējamas, skaidrs, ka lēmums iestāties abās organizācijās vienlaicīgi bija pilnīgi pareizs,» saka Bērziņš.
Bērziņš uzskata, ka iestāšanās ES un NATO ir instrumentu iegūšana, kas garantē drošību un iespēju ekonomiski veiksmīgi attīstīties.
«Negribu teikt, ka iestāšanās ES ir pilnīga debesmanna. Iestāšanās ES un arī NATO – tā ir instrumentu iegūšana. NATO ir instruments, kas garantē drošību, ES – iespēju ekonomiski veiksmīgi attīstīties. Vai esam, ja tā godīgi, liekot roku uz sirds, pēc iestāšanās katru gadu, katru mēnesi, katru dienu veiksmīgi, perfekti izmantojuši? Droši vien ne, droši vien kaut ko varēja darīt labāk. Bet iespēju ieguvām,» tā Bērziņš.
Rādīt reklāmu
