Reportāžu no Rīgas Norvēģijas sabiedriskā televīzija piesaka ar
satraukumu. Krimas scenārijs varētu atkārtoties arī Latvijā, jo katrs
ceturtais no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir krievs un, viņi šeit jūtas
apspiesti. Sižetā bildes no krievu skolu aizstāvības štāba piketiem.
Galvenais informācijas avots - "Nepilsoņu kongresa" aktīvists, patiesais
valodas referenduma organizētājs Aleksandrs Gapoņenko. Viņš Norvēģijas
sabiedriskajai televīzijai ne tikai dramatizē nepilsoņu stāvokli, bet
atklāti melo, ka Latvijas valdība draud protestus apspiest ar armijas
palīdzību, noskaidrojis TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest šos protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!" Norvēģijas televīzijas sižetā brīdina Gapoņenko.
Gapoņenko vada Eiropas pētījuma institūtu, kas reģistrēts kādā namā Čiekurkalnā, kur, kā izrādās, var nākt un saņemt arī Krievijas pensijas. Raidījuma korespondentiem pašu aktīvistu attiecīgajā adresē atrast neizdotas, bet sazvanīts, viņš sāk mīkstināt savus izteikumus, raksta
Apollo.lv.
"Ziniet, pa telefonu es negribu runāt, jūs varat nepareizi izmantot manu viedokli. Ko es pateicu Norvēģijas televīzijai, to arī pateicu," izvairīgs ir Gapoņenko.
"Jūs Norvēģijas TV izsākāties krieviski, un ir skaidrs, ko jūs sakāt, ka varas iestādes sūtīs armiju pret izglītības reformu protestētājiem?" nepilsoņu aktīvistu konfrontēja žurnālists.
"Viņi var izmantot. Es jau neteicu, ka viņi izmanto. Viņi var izmantot," tas esot tikai viņa viedoklis, patīkot tas kādam vai nē.
Atsaucību savu tautiešu vidū krievvalodīgo radikāļiem neizdodas iegūt tik viegli, kā samelot norvēģu žurnālistam. Pagājušajā sestdienā mazākumtautību skolu vecāki pulcējās uz forumu, lai apspriestu svarīgas tēmas- kā nodrošināt bērniem labu ēdināšanu, kā labāk sagatavot skolotājus. Pēc trim stundām, kad zāli atstājusi izglītības ministre un lielākā daļa televīzijas kameru, vārdu dod krievu skolu aizstāvības štāba koordinatoram Aleksandram Ļevčakam. Viņš izkropļo koalīcijas līgumā rakstīto un vecākiem stāsta, ka pēc četriem gadiem krievu skolās mācības notiks tikai latviešu valodā. Ļevčaka prezentācija ir par to,kā sarīkot nemierus.
"Kā vispār tos nemierus organizēt , no kurienes uzradīsies prasības , kurām sekos masas? Ir trīs iespējas, kā nemierus aizsākt. Pirmā iespēja ir sabiedriska organizācija, vēlams, liela un ietekmīga, apmēram tāda , kādu mēs plānojam šo vecāku forumu. Tad mēs izvirzām prasības, un aicinām visus uz protesta akcijām," aģitāciju uzsāk Krievu skolu aizstāvības štāba koordinators Aleksandrs Ļevčaks.
"Nevajag mums stāstīt, kā protestēt, stāstiet, kas par problēmām," vecāki no zāles apsauc štāba koordinatoru. Viņus neinteresējot piedalīšanās nemieros, bet gan laba izglītība saviem bērniem. Bet Ļevčaks neapjūk un turpina. Pēdējās izglītības reformu protesta akcijas neesot bijušas labi apmeklētas. Jāmobilizē dažādas interešu grupas. Pensionāri esot aktīvi protestētāji, taču jādomā,kā nemieros iesaistīt vecāko klašu skolēnus.
"Ar vecāko klašu skolēniem ir problēma, jo viņi ir propagandas ietekmē , viņi taču ir bērni, tāpēc diemžēl ietekmējami, viņi ne pārāk labi apzinās to vērtību, kādu dod mācīšanās dzimtajā valodā. Tā kā viņus mobilizēt būs visgrūtāk," neatlaidīgi turpina Levčaks.
Pēc četrām dienām Aleksandrs Ļevčaks, kā štāba līdera Jakova Plinera palīgs, atklāj piketu pie tiesībsarga biroja un prasa Jura Jansona atkāpšanos. Viņš uzkurina sanākušos dažus desmitus cilvēku, uzskaitot, kā ombuds ir kaitējis, nevis palīdzējis krievu skolām.
Bijušais ķīmijas skolotājs Ļevčaks skolā vairs nestrādā kopš sabruka padomju savienība. Patlaban viņš naudu pelna kā programmētājs, un štāba aktivitātes esot viņa hobijs. Viņš turpinās aktīvi darboties štābā, jo, kā gan no krievu bērniem Latvijā varot prasīt iet karot par dzimteni, ja viņa vectēvus sauc par okupantiem, bet skolās neļauj brīvi mācīties dzimtajā valodā.
Krievu valodai esot tāds pats statuss šeit, kā suahili vai portugāļu valodai, taču tas neatbilst ne valodas izplatībai, ne ekonomiskajai nozīmei. Tas ir ne tikai nepareizi, tas nodara valstij lielu kaitējumu. "Mēs redzam, kādas traģiskas sekas šādai ilgstošai dzīvošanai kā «saspiestai atsperei» ir Krimā un Ukrainas austrumos. Tā kā par šādu sistēmu, (kāda tā ir Latvijā), es neesmu gatavs iet ne karot, ne balsot par to. Kamēr esam vienoti , mēs esam neuzvarami!"
"Tie saukļi netiek ņemti vērā diezgan lielajā krievvalodīgajā auditorijā- tas nozīmē, ka viņiem jāiet vēl uz radikālākiem scenārijiem, vai arī viņi zaudēs to spēli," uzskata žurnālists Oļegs Ignatjevs.
Pēc žurnālista domām, radikāļu mēģinājumi atkārtot Rīgā pirms desmit gadiem rīkoto demonstrāciju pret izglītības reformu, kur sanāca desmit tūkstoši cilvēku, ir lemti neveiksmi, jo cilvēki ir mainījušies. Nedz štāba aktīvisti, nedz Gapoņenko neesot viedokļu līderi krievu kopienai.
"Manuprāt, par to liecina arī Gapoņenko intervija Norvēģijas TV, jo tas ir tāds izmisīgs mēģinājums izprovocēt rietumus uz to, kas notiek Latvijā. Jo, ja tie līdzekļi būtu daudz nopietnāki, aiz viņa stāvētu Kremlis un vēl kaut kas, tad rīcība būtu krietni citādāka," pauž Ignatjevs.
Jautāts, vai šie cilvēki nebūtu izdevīgi "Saskaņas centram" (SC), viņš atbild, ka SC cenšas saglabāt nopietna politiska spēka reputāciju, kas nenolaižas līdz tik zemiskām politiskām spēlēm. Taču zināms, ka Vladimirs Lindermans tiekas ar Urbanoviču, zināms, ka nepilsoņu kongress ir piebāzts ar "Saskaņas centra" un tieši Urbanoviča cilvēkiem. "Tas taču par kaut ko liecina. Tie cilvēki nenodarbojas vienkārši labas gribas dēļ! Ir smieklīgi par to tā domāt!"
Nākamnedēļ Gapoņenko vadītā organizācija grib pulcēt krievus Rīgas centrā, lai kā viņš izteicies, paskatītos, uz ko gatavi ir Latvijas krievi.
Rādīt reklāmu
