Lēmums pārtraukt Krievijas televīzijas kanāla Rossija RTR retranslāciju
Latvijā var radīt diametrāli pretēju efektu, nekā bija cerēts. Proti, tā
vietā, lai novērstu Latvijas iedzīvotāju pakļaušanu kaimiņvalsts
propagandai, skatītājiem tiek piedāvāta vēl daudz radikālāka informatīvā
vide.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā. Tiesa, izslēdzot nevēlamo kanālu, vairāki kabeļoperatori to ir aizstājuši ar vēl daudz radikālāku informatīvo vidi – kanālu Rossija 24, kurā Kremļa viedoklis tiek pārstāvēts ne mazāk aktīvi.
Jāskata kompleksi
NEPLP pārstāvis Gints Grūbe sarunā ar
NRA.lv gan norāda, ka padome šo jautājumu neatstās bez uzmanības un centīsies rast risinājumu. Tāpat G. Grūbe apliecināja, ka, aizliedzot Rossija RTR, ir domāts par kompleksiem risinājumiem, piemēram, plašāku ziņu klāstu krievu valodā LTV7 un Latvijas Radio 4 kanālos.
To, ka mehāniska nevēlamo kanālu atslēgšana nespēs sniegt ilgstošu efektu, Neatkarīgajai apliecināja arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Politiķis Rossija RTR retranslācijas pārtraukšanu sauc par «ugunsgrēka apdzēšanu, kas ir ārkārtas un īslaicīgs pasākums». Viņaprāt, jautājums par Krievijas propagandas izskaušanu no Latvijas informatīvās telpas ir jārisina stratēģiski. «Sākot ar patriotisko audzināšanu skolās, ar mācībām tikai valsts valodā, ar Latvijas valstij lojālu jaunās paaudzes veidošanu. Ļoti būtisks pienesums varētu būt arī vienotajam Baltijas kanālam, kas krieviski runājošajai auditorijai varētu piedāvāt plašu ziņu spektru,» klāstīja R. Dzintars. Kā zināms, ir izskanējusi ierosme veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, kurā pārraidītu ziņas un Ukrainā un Krievijā ražotus seriālus bez propagandas. Ieceri jau atbalstījušas vairākas politiskās partijas un Ārlietu ministrija.
Brīdina par tiesvedību
Tikmēr Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins lēmumu pārtraukt kanāla Rossija RTR retranslāciju uzskata par Latvijas iedzīvotājus aizskarošu. «Daudzi cilvēki jūtas pazemoti, ka politiķi viņus uzskata par nesaprātīgiem un viegli ietekmējamiem. Katram ir tiesības pašam izdarīt secinājumus un izvēlēties sev vēlamo informācijas kanālu. Viedokļu dažādība – tas ir demokrātiskas valsts pamatu pamats. Nav nekāda attaisnojuma tam, ka demokrātiskā valstī, kuras pamatlikums ir Satversme, parādās šāda cenzūra. Ja politiķi turpinās darboties šādā garā, tad Latvija drīz vien sagaidīs sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā,» atzina V. Agešins.
Sabiedrības viedoklis ir drīzāk negatīvs
Jāpiebilst, ka arī sabiedrības viedoklis par nevēlamo Krievijas kanālu atslēgšanu ir drīzāk negatīvs. Lielākā daļa jeb 70% iedzīvotāju neatbalsta NEPLP ieceri vēl arī par Pirmā Baltijas kanāla slēgšanu. Atbalstu šādam lēmumam pauž tikai 7% respondentu. Tā liecina kompānijas SKDS socioloģiskais pētījums.
«Mani nepārsteidz, ka pret PBK slēgšanu iestājas absolūts vairākums jeb 90% krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju. Taču aptauja atklāj, ka arī vairāk nekā puse latviski runājošo nevēlas šī kanāla slēgšanu,» ir norādījis SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Rādīt reklāmu
