Krievijas agresijas ēnā Latvijas un Lietuvas prezidenti tiekoties ar ASV
viceprezidentu Džo Baidenam Viļņā pauduši vēlmi, lai abās Baltijas
valstīs NATO militārās mācības notiktu biežāk.
Krievijas agresijas ēnā Latvijas un Lietuvas prezidenti, tiekoties ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu Viļņā, pauduši vēlmi, lai abās Baltijas republikās NATO militārās mācības notiktu biežāk. Līdz šim lielākās NATO mācības Latvijā Steadfast Jazz notika pagājušā gada nogalē, raksta
NRA.lv.
Visticamāk, stingru solījumu par šādu mācību regulāru izvēršanu Baltijas valstīs augstais ASV valdības viesis nedeva, taču pēc tikšanās viņš publiski apliecināja, ka ASV atbildēs jebkurai agresijai pret NATO dalībvalstīm. Arī iepriekš, tiekoties ar Polijas prezidentu, viņš apliecināja, ka ASV sabiedrotajiem un NATO dalībvalstīm nav jāuztraucas par ASV atbalstu, jo šai valstij esot lielāks budžets nekā nākamajām desmit turīgākajām pasaules valstīm kopumā.
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzskata, ka Dž. Baidena vizīte ir neapstrīdams apliecinājums tam, ka situācija Ukrainā un Krievijas uzvedība starptautiskajā arēnā ir iemesls nopietnam satraukumam un diplomātiskās, bieži vien maz izsakošās sabiedrībai veltītās frāzes ir tikai aizsegs nopietnākam vēstījumam mūsu austrumu kaimiņam.
«Viņš taču nebrauc pa Portugāli vai Norvēģiju. [..] Šis brauciens apliecina, ka ASV aizstāvēs savus sabiedrotos un nav apspriežami jautājumi par kaut kādu pelēko zonu izveidošanos. Tas ir signāls gan Krievijai, gan ASV,» saka institūta vadītājs. Šī vizīte ir arī vēstījums ASV vēlētājiem, kas sākuši paust neapmierinātību, ka Baraka Obamas administrācija nav pietiekami principiāla pret Krieviju – situācija mainīsies.
Ārpolitikas eksperts arī pieļāva, ka bez centrālā vēstījuma par sabiedroto nepamešanu nelaimē, bijuši arī citi – otrā plāna – vēstījumi Baltijas valstīm. Piemēram, Lietuvai Dž. Baidens varētu palūgt neaizrauties ar pārāk asiem izteikumiem par Krieviju un tās politiku, bet Latvijai tieši pretēji – likt saprast, ka situācija ir pietiekami nopietna.
«Ja bijis signāls, lai neaizraujas ar pārāk asiem izteikumiem, tad tas vērsts uz Lietuvu, jo tie tiešām bijuši pat pārmērīgi asi. Savukārt Latvijai, iespējams, atgādināts, ka situācija ir pietiekami kritiska, jo prezidents ne vienmēr bijis izteikti principiāls,» uzskata A. Sprūds.
Viņš arī neizslēdz iespēju, ka Latvijai lūgts, lai priekšvēlēšanu cīņu karstumā atkal netiktu izmantoti «krievi nāk» līdzvērtīgi saukļi, kas jau tā uzkarsēto atmosfēru padarītu vēl nedraudzīgāku jēgpilnam diplomātiskajam dialogam.
«Vēlos pateikties par mūsu NATO sabiedrotā, ASV, stingru apliecinājumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošībai, kas tika pausta šodienas tikšanās reizē ar viceprezidentu. Situācija Ukrainā, kuru radījusi nepieņemama Krimas aneksija, ir vairāk nekā satraucoša. Tas dramatiski deformē Eiropas drošības struktūru un tam ir globāla ietekme,» Dž. Baidena vizītes nozīmīgumu pēc tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents arī atklāja, ka runāts ar augsto viesi nav tikai par situācijas tūlītēju deeskalāciju, bet arī par ilgtermiņa drošības sistēmas risinājumiem, turklāt sarunā jau apspriesti praktiski soļi.
Par to, ka Latvijai un Baltijai kopumā nav jāraizējas par ASV vēlmi un spēju nodrošināt mums nepieciešamības gadījumā arī atbilstošu militāro palīdzību, nešaubās Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Saeimas deputāts Atis Lejiņš. Viņš uzskata, ka laikā, kad Eiropas Savienība viedokļu dažādības dēļ neiedveš pārliecību par vēlmi padziļināt konfliktu ar Krieviju, ASV ir vienīgais spēks, kas to spēj.
«Amerikā šādas problēmas nav, turklāt Amerika to spēj izdarīt [aizstāvēt sabiedrotos]. Jāņem arī vērā, ka mūsu prezidentiem vispirms zvanīja ASV viceprezidents, tad pats prezidents un tagad Baidens ir šeit. Vai mums vajag stiprākus signālus?» par sabiedroto uzticamību retoriski jautā ārlietu eksperts.
A. Lejiņš arī norādīja, ka Vladimirs Putins Krimas aneksiju «izspēlējis spīdoši», taču viņš nav ņēmis vērā to, ka šādi ir ne tikai pamatīgi aizvainojis ES un Ameriku, bet arī nobaidījis tās. «Ja pēc Afganistānas kara runāja, ka NATO vairs nav vajadzīga, tad tagad par to vairs nerunā – visi redz NATO vērtību. Šis apstāklis arī pierāda, ka ES jākļūst stiprākai un vienotākai, pieklusīs runas arī par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības,» prognozē eksperts.
Rādīt reklāmu
