Lielo kultūras objektu sarakstā savu realizācijas stundu gaida vairākas
būves, piemēram, akustiskā koncertzāle, laikmetīgās mākslas muzejs,
Daugavas stadiona rekonstrukcija, jauna estrāde Mežaparkā.
Taču, visticamāk, tuvāko gadu laikā taps tikai kāda no tām, kura un kurā vietā – par to tuvāko mēnešu laikā jāizlemj Kultūras ministrijai, raksta
NRA.lv.
Tuvojas Latvijas valsts simtgade, un būtu labi, ja to varētu sagaidīt ar kādu jaunu kultūras objektu: vismaz – ja ne ar pabeigtu, tad ar iesāktu, šādu vēlmi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda kultūras ministre Dace Melbārde. Kā jubilejas dāvanas pretendentus viņa nosauca laikmetīgās mākslas muzeju, kas rodams gandrīz visās Eiropas valstīs, taču Latvijā joprojām ir tikai ideju līmenī, un akustisko koncertzāli, kuras funkcijas šobrīd apmierinoši spēj pildīt vien Lielā ģilde. «Ja skatuves daļa tur ir pieņemama, tad aizskatuve ir liela šīs zāles problēma. Nemaz nerunājot par labierīcību trūkumu,» bilda ministre. Arī Dziesmu un deju svētkiem paredzētās būves stāvot rindā, lai iegūtu jaunu veidolu. «2013. gada vasarā bija skandāls, jo pēc svētku pasākumu biļetēm bija simtreiz lielāks pieprasījums nekā piedāvājums, tāpēc ir svarīgi sakārtot gan Daugavas stadionu, gan Mežaparka estrādi, lai uz valsts simtgadei veltītajiem svētkiem skandāls nebūtu desmitreiz lielāks,» norādīja D. Melbārde, uzsverot, ka Dziesmu un deju svētki ir laba eksportprece, tāpēc būtu labi, ja svētku infrastruktūra tiktu sakārtota.
Šobrīd gan visātrāk realizējama būtu Kongresu nama pārbūve par konferenču un koncertu centru ar akustisko koncertzāli – tam jau ir gatavs tehniskais projekts, ko vajadzētu tikai pakoriģēt, lai nodrošinātu labāku akustiku. Esot gan iespēja akustisko koncertzāli būvēt, piemēram, no nulles uz AB dambja, kā to paredzēja 2007. gada starptautiskais konkurss, vai arī kādā citā vietā. «Tas jāizlemj jau šogad. Ja nobalsojam par Kongresu namu, tad tas noteikti nav Eiropas Savienības (ES) atbalstīts objekts, un finansējums, kas varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro, tādā gadījumā gulsies uz Rīgas pašvaldības pleciem,» teica kultūras ministre. Uz ES naudu var cerēt tikai tādā gadījumā, ja kultūras objekts tiek būvēts degradētā teritorijā, taču Eiropas Komisijai (EK) ir vēl citi visai strikti noteikumi, kas skar gan nodarbinātību, gan pilsētplānošanu, gan ekonomiskos rādītājus, lai tā piešķirtu finansējumu. Latvija šobrīd varot pretendēt uz 80 miljoniem eiro, taču EK vēl nav devusi savu apliecinājumu, ka šie līdzekļi tiks piešķirti. Šo summu varētu izmantot arī citiem objektiem, piemēram, sadalot to uz pusēm Daugavas stadiona rekonstrukcijai un laikmetīgās mākslas muzejam, kuram nolūkotas vairākas vietas: Andrejsalā, Maskavas forštatē, Skanstē vai Torņakalnā. Kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe kā attīstāmus minēja vēl citus objektus – Jauno Rīgas teātri, Muzeju krātuves Pulka ielā, Rīgas pils kompleksa izbūvi.
Tuvākajā laikā ir plānots sasaukt darba grupu, lai varētu izlemt, kurus objektus realizēt, skaidroja D. Melbārde, piebilstot, ka svarīgi ir sagaidīt EK atbildi par iespējamo finansējuma piešķiršanu. Kā atskaites mēnesis tika minēts maijs, kad varētu būt lielāka skaidrība par šo jautājumu. Ministre gan norādīja, ka jāskatās būs arī uz valsts budžetu, iespējams, ka no četriem plānotajiem objektiem varēs atļauties īstenot tikai vienu. Tāpat jāraugās, lai, domājot par celtniecību, netiek aizmirsti paši kultūras procesi un kultūras cilvēki. «Jāizlemj – vai liekam uzsvaru uz kultūras objektiem vai kultūras darbinieku atalgojumu,» uzsvēra ministre.
Rādīt reklāmu
