Situācijā ar Latvijas iekšējo drošību nav nekā tāda, ar ko Iekšlietu
ministrija nespētu tikt galā vai kas no iepriekšējiem gadiem būtiski
atšķirtos, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un politisko
norišu eksperti.
Tomēr neapdomīgi kaitināt ekstrēmāk noskaņotos 16. marta atceres pasākumu dalībniekus nevajagot, raksta
NRA.lv.
Izmantojot Ukrainas Krimā valdošo separātisko noskaņojumu un tīši vai neviļus uzkurinot ekstrēmākos krievvalodīgos un latviešus, pirmdien, lai paustu atbalstu separātistiem un pieprasītu «garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai», Rīgas ielās soļoja aptuveni 150 Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) atbalstītāji.
Uzspodrina spalvas
Pirms šā pasākuma izskanēja doma, ka ciešās saiknēs ar Kremli esošā partijas līdere Tatjana Ždanoka iecerējusi šo pasākumu, lai ne tikai atgādinātu par sevi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet arī lai destabilizētu iekšējo situāciju pirms Nacionālo karavīru atceres dienas 16. martā.
Tomēr vairākums aptaujāto politiķu un politikas ekspertu uzskata, ka tik vērienīgas idejas PCTVL biedri nelolojot – drīzāk gājiens esot savtīga veikalnieciskuma inspirēts pasākums pirms vēlēšanām.
Ekspluatē Ukrainu
Ar PCTVL savulaik vienotu viedokli neradušā Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka PCTVL izmanto situāciju Ukrainā, lai pievērstu vēlētāju uzmanību – «ir vēlēšanu laiks, viņiem vajag kaut kā zīmēties».
Norādot, ka SC norobežojas no 16. marta pasākumiem, J. Urbanovičs atgādina, ka gan Ukrainas notikumus, gan ikgadējo troksni ap Nacionālo karavīru atceres dienu savtīgiem nolūkiem izmanto ne tikai PCTVL un to pavadošās organizācijas, bet arī citi politiskie spēki.
«Latvijā nav daudz partiju, kas rīkojas atbildīgi. Viņi [PCTVL] nav oriģināli, vēloties šo situāciju ekspluatēt, viņi ir tādi paši kā Nacionālā apvienība un daļa Vienotības,» saka J. Urbanovičs.
Arī sociologs Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka notikumi Ukrainā PCTVL pamudinājuši atgādināt sabiedrībai par savu klātbūtni, jo ārkārtīgi zemie reitingi (februārī zem 1%) mudina izmantot katru mazāko iespēju.
«Viņiem ir ļoti svarīgi atrast tēmas, lai pa lēto dabūtu sev platformu un nokļūtu mediju uzmanības centrā. Pasaules notikumi devuši viņiem vienu lielisku notikumu, kuru ekspluatēt, bet, vai tas nesīs kādu labumu, grūti prognozēt,» saka eksperts.
Riski snauž
Par to, ka nav pamata satraukumam par paaugstinātām provokāciju briesmām 16. marta dēļ un arī PCTVL gājiena kontekstā, ir pārliecināts sociālpsihologs, Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš: «Šogad ir divas vēlēšanas, un notiek cīņa par krievvalodīgo elektorātu starp Saskaņas centru un PCTVL.» «16. martā visas organizācijas, kas balstās uz etnisko jautājumu, sarosās katru gadu, un šogad notikumi Ukrainā tam radījuši īpaši labvēlīgu fonu. Šaubos, ka apzināti tiek organizētas provokācijas, bet mums jāatceras, ka tie riski tādā snaudošā veidā Latvijas sabiedrībā pastāv, de facto ir divkopienu valsts, ar integrāciju īsti neiet, bet nedomāju, ka situācija ļoti atšķiras no iepriekšējiem gadiem,» brīdina Ģ. Dimdiņš.
«PCTVL augšāmceļas, pateicoties Nacionālās apvienības aktivitātēm. Viens bez otra viņi nav iespējami,» uzskata J. Urbanoviča partijas biedrs Andrejs Elksniņš, kas joprojām gaidot, kad Latvijā parādīsies atbildīga amatpersona, kas ar savu attieksmi pārtrauks nesaskaņas Latvijas divkopienu sabiedrībā.
Viņa tēzi stiprina Nacionālās apvienības ministrs Einārs Cilinskis, kas neslēpj, ka pretēji premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumam tomēr piedalīsies atceres dienas gājienā pie Brīvības pieminekļa.
Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka partijai nav iemesla ierobežot kāda biedra vēlmi atcerēties nacionālos karavīrus. «Skaidrs, ka vienas vai otras amatpersonas dalība neatrisinās ģeopolitiskos notikumus,» saka R. Dzintars.
Viņa partijas biedrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Jānis Dombrava savukārt pārmet Vienotībai, ka līdzīga attieksme tai neesot par 9. maiju, šādi izdabājot Krievijai.
Rādīt reklāmu
