Uz Ukrainas krīzes fona Krievijas televīzijas esot kļuvušas par Maskavas
ārpolitikas instrumentu, radot draudus nacionālajai drošībai, ir
pārliecināta Nacionālā apvienība, kas aicina ierobežot kaimiņvalsts TV
kanālu retranslāciju Latvijā.
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nav juridisku instrumentu šādai rīcībai, bet sabiedrībā par gatavoto politisko cenzūru valda negatīva attieksme, raksta
NRA.lv.
«Kremļa finansēto un kontrolēto TV kanālu saturs, kas tiek retranslēts Latvijā, kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. [..] Līdz ar to praktiskie soļi šā jautājuma risināšanā meklējami jau arī ārpus mediju jomas, tas ir – izmantojot nacionālos drošības instrumentus. [..] Aicinām sākt ar prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma Lattelecom, kura kontrolpakete pieder Latvijas valstij,» teikts apvienības valdes un frakcijas paziņojumā.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš skaidro, ka apvienība vēlas, lai problēmas atrisināšanā aktīvāk iesaistītos NEPLP un drošības iestādes. Ja izrādītos, ka pašlaik neeksistē pietiekami efektīvi tiesiskie instrumenti retranslācijas ierobežošanai, apvienība būtu gatava virzīt īpašu likumprojektu, lai būtu iespējams uz laiku, līdz situācija Ukrainā stabilizējas, pārtraukt Krievijas TV retranslāciju Latvijā.
«Retranslācijas pārtraukums būtu viens no [Krievijas propagandas ierobežošanas] veidiem, jo uzskatām, ka atsevišķi kanāli pauž Krievijas ārpolitikas propagandu, kas mēģina leģitimizēt notiekošo Krimā,» saka politiķis.
Komunikācijas zinātņu ekspertiem gan ir cits viedoklis. Piemēram, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka pārtraukt Krievijas televīziju retranslāciju Latvijas teritorijā varētu tikai tad, ja drošības iestādes politiķiem sniegtu informāciju par reāliem draudiem nacionālajai drošībai, bet politiķi tos izvērtētu un pieņemtu argumentētu lēmumu. Taču pagaidām par drošības iestāžu satraukumu, kuru izraisījušas Krievijas televīzijas, nekas neliecina.
«No pirmā acu uzmetiena, ja skatāmies no demokrātiskas sabiedrības mediju un publiskās telpas funkcionēšanas viedokļa, tā viennozīmīgi ir politiskā cenzūra,» saka profesors.
«Kāds tam ir mērķis? Ja mērķis ir aizkaitināt vienu trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, tad to var mierīgi darīt, bet 21. gadsimtā tas būs bez rezultātiem,» izbrīnīts par politiķu iecerēm ir reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks un ir pārliecināts, ka interneta laikmetā ierobežot informācijas plūsmu nav iespējams, – Krievijas TV kanālu retranslācijas pārtraukšana nevis veicinātu krievvalodīgo integrāciju, bet padarītu tos vēl neapmierinātākus ar pastāvošo iekārtu.
Savukārt SZF profesors politologs Jānis Ikstens norāda, ka demokrātija nenozīmējot visatļautību un demokrātijai ir tiesības sevi aizstāvēt. «Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijā ir nedemokrātisks politiskais režīms, kas veicis mērķtiecīgu informatīvo politiku, un es īsti neredzu iemeslu, kādēļ mums to vajadzētu izlikties neredzam,» uzskata politologs.
NEPLP sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš gan norāda, ka pašlaik padomei nav juridiskās bāzes, lai pieņemtu lēmumu par jebkura retranslētā TV kanāla retranslācijas pārtraukšanu.
Izskanējusi arī ideja, ka visiem TV programmu retranslētājiem no piedāvājuma pamata pakas būtu jāizņem Krievijas TV, tādējādi tie kļūtu pieejami tikai cilvēkiem, kas par to atsevišķi samaksājuši. Šādam regulējumam piekrīt lielākais TV programmu retranslētājs Latvijā Lattelecom, kura pārstāvji un eksperti ir gatavi nekavējoties līdzdarboties šāda regulējuma izstrādē un piemērošanā.
Rādīt reklāmu
