Visā pasaulē asu reakciju izraisījis Krievijas parlamenta augšpalātas
lēmums atbalstīt valsts prezidenta Vladimira Putina lūgumu
nepieciešamības gadījumā ievest Ukrainā Krievijas bruņotos spēkus.
Protestējot pret šo lēmumu un Krievijas centieniem graut Ukrainas teritoriālo integritāti, svētdien pie Krievijas vēstniecības Latvijā pulcējās vairāk nekā tūkstotis protestētāju. Tikmēr Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam apliecinājis, ka arī Krievijas interesēs esot saglabāt Ukrainas teritoriju nešķeltu, raksta
NRA.lv.
Sestdien V. Putins, atsaucoties uz Krievijas Federācijas konstitūciju, lūdza parlamenta augšpalātu ļaut viņam Ukrainā ievest bruņotos spēkus, ja situācija valstī attīstīsies tik tālu, lai būtu pamats uztraukties par Ukrainā dzīvojošo krievu un Krievijas pilsoņu drošību.
Norāj Krieviju
Reaģējot uz šo lēmumu, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, premjerministre Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā atgādina, ka Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi.
Augstās amatpersonas uzskata, ka Krievijas Federācijas padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās.
«Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām,» teikts paziņojumā.
Vēstnieks neiedragājams
Svētdien pie ārlietu ministra bija izsaukts arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kurš pēc tikšanās žurnālistiem atkārtoja oficiālo Krievijas viedokli, ka Ukrainas nu jau bijušais prezidents Viktors Janukovičs no sava amata gāzts nelikumīgi, bet viņa politiskie pretinieki atšķirībā no V. Janukoviča nav izpildījuši vienošanos par bruņoto personu atsaukšanu no Ukrainas pilsētu ielām.
A. Vešņakovs apliecināja, ka Krievija patiešām ir gatava izmantot bruņotu spēku, ja «situācija pārkāps noteiktu robežu», taču neprecizēja, kādi tieši notikumi varētu izprovocēt šādu rīcību. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka arī Krievijas Federācija nealkstot sadalīt Ukrainu divās federālās zemēs, taču, lai tas būtu iespējams, opozīcijai un V. Janukovičam jāatsāk sarunas tajā formātā, kādas tās bija, pirms V. Janukovičs bija spiests slepus pamest Ukrainu.
Šādai retorikai neuzticību paudusi Kanāda, Lielbritānija un Lietuva, kas no Krievijas atsaukušas savus vēstniekus. Arī ASV piebremzējušas diplomātiskās attiecības ar Krieviju, jo to vēstniekam mūsu kaimiņzemē pilnvaras beigušās, bet jauns diplomāts šim amatam nav iecelts. Latvija ar līdzīgu lēmumu pagaidām nesteidzas.
Tūkstotis atbalstītāju
Tikmēr Vienotības biedri aicina Eiropas Savienību un NATO jau tuvākajās dienās izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, lai atturētu Krievijas bruņoto spēku ievešanu Ukrainā un tās centienus sadalīt Ukrainas valsti.
«Šiem pasākumiem jābūt gan diplomātijas un politikas, gan ekonomikas un drošības jomās!» paziņojusi Vienotība, kas ir pārliecināta, ka Krievijas rīcība Ukrainā rada arī potenciālu apdraudējumu citām Krievijas kaimiņvalstīm. A. Vešņakovs pēc tikšanās ar ārlietu ministru apliecināja, ka viņš ir gatavs tikties ar Latvijas parlamentāriešiem, lai izskaidrotu Krievijas nostāju Ukrainas jautājumā.
Lai paustu atbalstu sarežģītajā situācijā nonākušajai Ukrainai, svētdien pie Krievijas vēstniecības Latvijā pulcējās aptuveni tūkstotis cilvēku, kas aicināja Krieviju neizvērst agresiju Ukrainā un ļaut tai izvēlēties savu nākotni bez lielā kaimiņa iejaukšanās.
Pasākums, kuru ar savu klātbūtni bija pagodinājuši arī vairāki Saeimas deputāti, piemēram, Ilma Čepāne (Vienotība), Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība), noritēja bez incidentiem.
Ļaudīm saucot pēc brīvības Ukrainai, uz mirkli ielas pretējā pusē gan parādījās kāds indivīds ar Krievijas karodziņu rokās un PSRS ģerboni uz krekla, bet viņu policijas darbinieki klusītēm novirzīja ārpus pūļa uzmanības loka.
Rādīt reklāmu
