Valsts prezidents Andris Bērziņš nesaprot, kāda jēga ir veidot Zolitūdes
traģēdijas sabiedrisko komisiju, turklāt viņš uzsver, ka arīdzan
komisijas locekļu izvēles kritēriji nav saprotami.
Sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» prezidents vairakkārt norādīja, ka viņam nav atbildes uz jautājumu, kā un kāpēc veidota šī komisija.
«Tas viss process un [komisijā] iesaistītie dalībnieki. Es neredzu jēgu. Vai tur nav sajaukts tas [komisijas] nosaukums? Man nav padoma, kādā veidā tādas komisijas tiek veidotas. Šobrīd man tas atgādina sabiedrības glābšanas komisiju. Tur sajauktas lietas, es to nesaprotu,» sacīja Bērziņš.
Bērziņš norādīja, ka nav arī skaidrs, kādi kritēriji bijuši, izraugoties komisijas locekļus. «Pēc manas saprašanas tur jābūt, piemēram, pensionētam celtniekam, kuram sabiedrība uzticas,» pauda prezidents.
Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika.
Savukārt līdzšinējais Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītājs Jānis Kažociņš iesniedzis atlūgumu un komisiju nevadīs.
Iepriekš izstrādātā komisijas izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par komisijas izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu, vēstīja LETA.
Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Rādīt reklāmu
