Šodien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu apspriest jaunās valdības
veidošanu dosies Zaļo un zemnieku savienības un Reformu partijas
pārstāvji.
Abi politiskie spēki – katrs gan savu motīvu vadīts – savus jaunās valdības vadītāja kandidātus nepiedāvās. Pagaidām nav arī pārliecības, ka Vienotības piedāvājums būs tik vilinošs, lai zaļzemnieki piekristu strādāt pašreizējās koalīcijas iecerētajā valdības modelī, raksta
NRA.lv.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis pēc otrdienas tikšanās ar A. Bērziņu vēlreiz apliecināja, ka jaunajā valdībā līdz ar pašreizējā koalīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) klātbūtne ir nepieciešama, jo šai valdībai būs jāstrādā pēc Zolitūdes notikumiem un tai jābūt pietiekami konstruktīvai komandai, parādot, ka tā spēj strādāt, nevis strīdēties. Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neslēpj, ka savienība nav entuziasma pilna atsaukties uz šo uzaicinājumu. Viss būšot atkarīgs no Vienotības piedāvājuma.
Vienotībai, kurai patiešām ir vislielākās izredzes tikt pie valdības veidošanas, gan vajadzētu ņemt vērā, ka pārāk plaša koalīcija ir grūti savaldāma. Tieši viedokļu pārbagātās koalīcijas dēļ, kurā bija jāsadzīvo sešiem politiskajiem spēkiem, Andrim Šķēlem, 1997. gada februārī veidojot savu otro valdību, tapa koalīcijas līgums. Līdz tam šāds dokuments neeksistēja, un arī līdz šim tas nav atrunāts nevienā likumā.
Vienotības piedāvājumu ZZS uzzinās šodien, jo ir uzaicināta uz politkonsultācijām. Tradicionāli zaļzemnieki ir ieinteresēti Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas vadībā, taču vismaz Satiksmes ministrijas vadības uzņemšanās draud ar nevēlamu publicitāti neizdevīgā laikā – pirms Saeimas vēlēšanām. Kā zināms, valsts Satiksmes ministrijas personā ar nacionālo lidsabiedrību šobrīd iesaistīta tiesvedībā un uz spēles likti desmitiem miljonu latu.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Jānis Ikstens piekrīt, ka ZZS šajā situācijā Vienotībai būtu izdevīgs partneris, jo ar zaļzemniekiem ir vienkāršāk vienoties. «ZZS var skaidri definēt savas intereses un sekot tām, kurpretim pašreizējā koalīcija, kurā Reformu partija ir ļoti irdena, bet Nacionālā apvienība neļauj pašapmierināti gulšņāt. Piesaistot ZZS, parādās plašākas manevra iespējas,» saka politologs.
Taču viņš neņemas prognozēt, vai ZZS piekritīs iesaistīties valdībā, jo ir skaidrs, ka Vienotība centīsies savienībai iesmērēt kādu no problemātiskajām ministrijām, un airBaltic tiesvedības gaitu prognozēt šajā stadijā ir neiespējami.
Arī politisko norišu komentētājs Filips Rajevskis uzskata, ka Vienotībai vajadzētu papūlēties un ieinteresēt vieglāk prognozējamos zaļzemniekus ar savu piedāvājumu. «ZZS piesaistīšana līdzsvarotu situāciju, pretējā gadījumā tā ir parakstīšanās uz desmit mēnešus garu, nepārtrauktu skandālu,» saka F. Rajevskis. Viņš ir pārliecināts, ka labs piedāvājums tiks pieņemts, jo ZZS ir pragmatisks spēks. Budžets ir pieņemts, eiro ieviesīs... Turklāt esamībai valdībā ir arī savas pozitīvās iezīmes – to var izmantot kā labu pamatu priekšvēlēšanu kampaņai,» piebilst komentētājs.
Pašreizējo koalīciju veidojošie politiskie spēki pagaidām izvairīgi runā par to, kādu ministriju vadību vēlētos uzņemties. Visticamāk, Finanšu ministrijas vadība, neraugoties uz valdības veidotāja politisko piederību, tiks uzticēta pašreizējam ministram Andrim Vilkam, kuram valsts droši jāiestūrē eirozonā. Nacionālā apvienība apliecinājusi, ka savu ietekmes zonu tā nevēlas paplašināt un labprāt saglabātu Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju. Atlikušās ministrijas, šķiet, ir brīvi izmantojamas ZZS pielabināšanai.
Rādīt reklāmu
