29. novembris,
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Sabiedrība » Termiņuzturēšanās atļaujas - bumba prezidenta pusē
Termiņuzturēšanās atļaujas - bumba prezidenta pusē
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 1. novembris 2013, 10:30
Atzīstot, ka grozījumi imigrācijas likumā, kas paredzēti, lai ierobežotu nekustamā īpašuma tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām, ir nepilnīgi, koalīcija, atsaucoties uz savstarpējo vienošanos, tomēr tos apstiprināja. Jaunajām likuma normām spēkā jāstājas nākamā gada 1. janvārī.


Likuma grozījumi paredz, ka nākamgad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs pieņemt ne vairāk kā 700 pieteikumu uz pirmreizēju uzturēšanās atļauju par nekustamo īpašumu iegādi vērtībā virs 150 000 eiro, raksta NRA.lv.

Paaugstina cenu

Savukārt nākamajos gados šo kvotu paredzēts samazināt līdz 525 atļaujām 2015. gadā un 250 – 2016. gadā. Savukārt par nekustamo īpašumu iegādi vērtībā virs 500 000 eiro gadā varēs piešķirt ne vairāk kā 100 pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, taču, ja PMLP saņems vairāk nekā 100 pieteikumu, tā varēs skatīt mazāk pieteikumu uz pirmreizējām termiņuzturēšanās atļaujām par darījumiem virs 150 000 eiro.

Uz termiņuzturēšanās atļauju varēs pretendēt arī par finanšu investīcijām Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 280 000 eiro apmērā līdzšinējo 200 000 latu vietā.

Uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs prasīt arī, iegādājoties īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro vai iemaksājot valsts budžetā 50 000 eiro.

Draudi drošībai

Tieši šī norma Saeimā izraisīja viskarstākās deputātu diskusijas. Piemēram, Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs) norādīja, ka ieguldītājus nekustamajos īpašumos un to naudas izcelsmi rūpīgi pārbauda gan PMLP, gan Drošības policija, taču kontroles mehānisms 50 000 iemaksātājiem valsts budžetā nav paredzēts. Turklāt likums arī neierobežo personu skaitu, kuri šādi varēs iegādāties uzturēšanās atļaujas.

Pret šiem grozījumiem iebilda arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai nav pieņemama uzturēšanās atļauju tirgošana, ignorējot līdz šim Imigrācijas likumā nostiprināto sistēmu, ka uzturēšanās atļauju piešķir gadījumos, kad personai ir pamatots iemesls uzturēties Latvijā. Šādu apsvērumu dēļ ZZS balsojumā par likumprojektu nepiedalījās. Partija arī ir pārliecināta, ka Valsts prezidents likumprojektu neizsludinās un atmetīs to Saeimai caurskatīšanai.

«Mēs nebalsosim tāpēc, ka nevēlamies atbalstīt teatralizētu pasākumu, kura mērķis, kā izrādās, ir bijis tikai vēlētājiem nodemonstrēt, cik ļoti partijas rūpējas par saviem skaļi deklarētajiem mērķiem,» teica deputāts.

Vienošanās vergi

Apstiprinātā priekšlikuma trūkumus un tajos slēptos draudus valsts drošībai atzīst arī koalīcijas biedri. Piemēram, Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), atzīstot nepilnības, pauda cerību, ka likumdevējs būs gatavs reaģēt, ja 50 000 vērto atļauju pircēju skaits būs pārmērīgi liels. Tomēr koalīcijas pārstāvis atzīst, ka panāktā vienošanās ar koalīciju ir jāpilda, neraugoties uz nepilnībām.

«[..] Nacionālā apvienība uzskata, ka vienošanās ir jāpilda, jo mūsu prasība par regresīvo kvotu sistēmu tiek atbalstīta, līdz ar to mēs atbalstām... Mēs neesam par šo sajūsmā, bet mēs atbalstām,» teica Dz. Rasnačs.

Dīvaino Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par absurdu nodēvēja arī pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins, taču arī viņš atsaucās uz koalīcijas vienošanos un viņa vadītais sešnieks šo priekšlikumu atbalstīja.

«[..] mūsu valstī eksistē koalīcijas valdība un eksistē arī vienošanās savā starpā, [..] Un šī ir tā reize, kad koalīcijas partneri kopā ir vienojušies, manuprāt, par priekšlikumu, kas ir visai diskutējams,» teica K. Olšteins.

Vārds prezidentam

Iespējams, ka šī koalīcijas izmuļļātā norma būs pēdējais piliens, lai pārliecinātu Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kas jau iepriekš par šo ieceri izteicies kritiski, par nepieciešamību likumprojektu neizsludināt.

Viņa palīdze Līga Krapāne informēja, ka prezidents likumprojektu vēl nav saņēmis, tādēļ nekādu komentāru pagaidām nebūšot. Tos varot gaidīt desmit dienu pēc tam, kad dokuments būs nonācis uz prezidenta galda.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Dzintars Rasnačs, Jānis Ādamsons, Līga Krapāne, PMLP, TUA, ZZS

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats