Denisa Čalovska (ne)izdošanas lietā notikusi kārtējā dīvainība.
Juridiski viņš šobrīd ir pilnīgi brīvs pilsonis, kā jebkurš cits.
Ģenerālprokuratūras lēmumā bija teikts «atcelt apcietinājumu», un pagājušajā ceturtdienā rīkojums izpildīts. Taču vēl pirms tam viņš piespiests parakstīt kādu papīru, kas nav minēts nedz prokurora lēmumā, nedz arī kādos Latvijas likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc arī 20 minūtes, pēc kurām D. Čalovski izlaidīs brīvībā, ceturtdien pārtapa krietnā stundā, un tāpēc viņš bija tā satraucies, ka parunāt lāgā nevarēja. Advokātes Ilonas Bulgakovas līdzās nebija, un viņam skaidri tika pateikts – ja neuzrakstīsi cietuma priekšniekam iesniegumu, kurā norādīta turpmākās uzturēšanās vieta, ārā netiksi izlaists. D. Čalovskim nekas cits neatlika, kā parakstīt šo papīru.
I. Bulgakova pieprasījusi informāciju no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, uz kāda punkta pamata viņas klientam pieprasītas ziņas par turpmāko dzīvesvietu, ja viņš ir brīvs cilvēks un nekāds drošības līdzeklis nav piemērots. Vismaz viņai zināmajos normatīvajos aktos šāda pēcapcietinājuma atskaitīšanās netiek prasīta. Iespējams, cietuma vadība atsauksies uz kādu aizvēsturisku iekšēju instrukciju, jo padomju laikos šāda prakse patiešām piekopta: katram, kurš atstāja kameru, vajadzēja atklāt, kur pēc atbrīvošanas būs atrodams.
Skandalozajā Imantas hakera lietā šī nav vienīgā savādā epizode. Izlaišanas dienā
NRA.lv D. Čalovskim vaicāja, vai pie viņa bijuši ASV vēstniecības vai specdienestu darbinieki. Viņš atbildēja izvairīgi: «Šodien nē.» Advokāte apstiprina, ka apcietinājuma laikā vismaz trīs dienas viņam nācies tikties ar amerikāņiem, un viņam arī likts parakstīt ASV teritorijā aizturēto personu tiesības Latvijā, kaut gan ASV teritorijā viņš nekad mūžā nav uzturējies. Toreiz D. Čalovskim līdzās bijis advokāts Aleksandrs Ogurcovs un viņš ieteicis šo dokumentu neparakstīt. Kāpēc tā – jurists tagad atturas komentēt. Acīmredzot pārāk sensitīva lieta.
Kā D. Čalovska lieta risināsies tālāk, pašlaik var tikai minēt. Kamēr savu vārdu nav teikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ASV specdienesti turpina elpot viņam pakausī un, domājams, pat uz Klaipēdas delfināriju aizbraukt būtu bīstami, jo Strasbūras garantētā pagaidu aizsardzība pret Čalovska izdošanu ASV darbojas tikai Latvijas teritorijā. Taču, kā Neatkarīgā jau rakstīja, viņš negrasās kaut kur bēgt, bet gluži otrādi – panākt lietas izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā arī iztiesāšanu Latvijā. Imantas hakeris ir Latvijas pilsonis.
***
VIEDOKĻI
Kā vērtējat Denisa Čalovska atbrīvošanu no ieslodzījuma?
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (atbalstīja Čalovska izdošanu ASV):
– Saskaņā ar varas dalīšanas principu un Ģenerālprokuratūras neatkarību uzskatu, ka šāda rīcība sekojusi kompetentam lietas apstākļu izvērtējumam. Ģenerālprokuratūras kompetencē ir izvērtēt izdošanas apcietinājuma turpmāku nepieciešamību un lemt par izdošanas apcietinājuma grozīšanu vai atcelšanu. Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, Ģenerālprokuratūra var pieņemt lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (neatbalstīja Čalovska izdošanu ASV):
– Nekomentēšu šīs lietas detaļas, jo notiek tiesvedība. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa saliks visu pa vietām šajā konkrētajā jautājumā. Skaidrs ir viens, ka šis gadījums labi parāda un apliecina, ka mums rūpīgi jāizvērtē esošie likumi, kas saistās ar personu izdošanu ārvalstīm, kas tiek turēti aizdomās par nopietnu nodarījumu izdarīšanu.
Rādīt reklāmu
