Ņemot vērā esošās koalīcijas un tās veidotās valdības nestabilos
pamatus, pastāv liels risks, ka, lai panāktu pozitīvu balsojumu par
nākamā gada budžetu, tajā var parādīties jauni, līdz šim neakceptēti
priekšlikumi un tēriņi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Šonedēļ panāktais kompromiss par uzturēšanās atļauju ierobežošanu, un līdz ar to arī par atbalstu nākamā gada budžetam, jau parādīja iezīmi, ka balsojuma vārdā budžetā ir iespējami negaidīti pagriezieni.
Īpašs statuss budžeta veidošanā varētu būt opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), uz kuras balsīm tiek liktas cerības gadījumā, ja atkal kāds no valdības partneriem sadomās stīvēties.
Kā cenu par atbalstu budžetam un līdz ar to arī valdībai, zaļzemnieki prasīs pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atstāt vairāk pašvaldībām – 81%, bet 19 % valstij. Izmaiņas par vienu procentu pašvaldībām nestu klāt kopumā 9, 6 miljonus latu. Lielākās iegūtu vairāk, bet arī mazākās varētu rēķināties ar aptuveni 20 tūkstošiem latu.
Šāds priekšlikums budžetā vēl nav ticis iekļauts. Esošā valdība šo priekšlikumu uzskata kā pārāk dārgu un kā rezerves variants tiek izskatīts mazliet lētāks – aptuveni 6 miljonu latu piešķiršana pašvaldībām ceļu remontiem.
Pagājušajā gadā koalīcijas partneri līdz ar budžeta pieņemšanu apbalvoja arī sevi, ļaujot partijām brīvi sadalīt vienu miljonu latu. Partiju pārstāvji gatavi teju zvērēt, ka šogad nekas tāds nenotikšot, tiesa gan, šāds solījums izskanēja arī pagājušogad. «Vienotība» sola stingri kontrolēt, lai budžeta projektā neparādītos neparedzēti priekšlikumi. «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis raidījumam «de facto» saka, ka koalīcijas līgums nosaka stingu disciplīnu, taču, lai izvairītos no jebkādiem riskiem ir jābūt godīgiem arī pret opozīciju.
Nacionālās apvienība, kas jau ir panākusi daļēju kompromisu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, nav zaudējusi cerības finansējuma iegūšanai sev svarīgiem jautājumiem, solot iesniegt vēl priekšlikumus par naudas piešķiršanu dažādām nacionālām organizācijām.
Pagaidām vismazāk prasīgie solās būt Reformu partijas deputāti un tā saucamais Olšteina sešinieks, kuriem vēl nav skaidrības, vai arī viņi lūgs pārdalīt budžeta līdzekļus. Ņemot vērā, ka ZZS ir ieinteresēta atbalstīt šo valdību, tas nodrošina lielāku disciplīnu koalīcijā.
Kā vēl viens iemesls, kas tomēr var mīkstināt ZZS prasības attiecībā uz nākamā gada budžetu, varētu būt esošo līderu zemie reitingi. Zaļzemnieki noskaidrojuši, ka šobrīd partijā populārāki par tās līderiem ir ierindas biedri Iveta Grigule un Kārlis Seržants. No partijas pārstāvju izteikumiem var secināt, ka viņi cer uz to, ka nokļūšana valdībā un ministru amatos, celtu arī reitingus.
Rādīt reklāmu
