Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa pirmdien nākusi
klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas
iespējām. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz
minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai
Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts
grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības
rulli.
Kā informē Valsts prezidenta Kancelejā, ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi Latvijā, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.
Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu.
Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.
Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par premjeru var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Turklāt eksperti iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu premjera apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.
Pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu ministrus, kuri atbalstītu viņa nospraustos darbības virzienus un būtu spējīgi politiski īstenot kabineta stratēģisko plānu. Šāds jaunievedums veicinātu valdības kā vienotas komandas darbspēju, stiprinātu premjera atbildību par viņa aicinātajiem ministriem un valdības stratēģiskā plāna izpildi.
Eksperti arī iesaka noteikt, ka pēc Ministru prezidenta priekšlikuma citus Ministru kabineta locekļus ieceļ Valsts prezidents.
Ekspertu grupa uzskata, ka mērķis nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti tomēr nedrīkst prevalēt pār parlamentārisma principiem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt Saeimas noteicošo lomu Ministru kabineta darbības kontrolē. Ekspertu grupa ierosina ieviest konstruktīvā neuzticības balsojuma procedūru, nosakot Saeimas iespējas mainīt Ministru kabinetu gadījumā, kad parlamenta vairākums nav apmierināts ar tā darbu. Šajā gadījumā Saeimai pašai būtu tiesības izraudzīties sev vēlamu Ministru prezidenta amata kandidātu. Šāda kārtība paplašinātu Saeimas pilnvaras.
Attiecībā uz valdības krišanas iespējām, eksperti ierosina izslēgt no likumdošanas normas, saskaņā ar kurām ir uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima, balsojot par ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida. Šāda balsojuma būtība ir destruktīvā neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, kas ir pretēja konstruktīvas neuzticības balsojumam.
Ekspertu grupa pievērsās arī tam, kā vēl vairāk varētu nostiprināt valdības atbildību, akcentējot jautājumu par to, kā stiprināt pēdējo gadu laikā nozīmīgumu zaudējušo parlamentārā sekretāra lomu gan attiecībās ar Saeimu, gan paša Ministru kabineta kapacitātes nodrošināšanā. Ziņojumā ir atrodami arī citi jautājumi, kuriem tika pievērsta uzmanība un priekšlikumi ir formulēti ieteikuma formā, norādot iespējamos uzlabojumus.
Rādīt reklāmu
