Starptautiskais epizootiju birojs jeb Pasaules dzīvnieku veselības
organizācija ceturtdien Viļņā notikušajā galveno veterināro inspektoru
konferencē, uz kuru pulcējās valstu veterināro dienestu vadītāji, pauda
kritisku attieksmi pret Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta ideju
uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju būvēt barjeru, lai ierobežotu
mežacūku pārvietošanos, atzīstot, ka tās efekts nebūtu pietiekams un šīs
idejas īstenošana – nereāla.
Kā informē Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere, nākamnedēļ Eiropas Komisija (EK) lems par finansējuma piešķiršanu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem.
«Arī Lietuvas kolēģi vairs tik ļoti neuzstāj uz barjeru kā profilakses pasākumu, meklējot jaunus slimības izplatīšanās ierobežošanas veidus,» sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Nākamās nedēļas sākumā – 10. un 11. septembrī EK lems par finansējuma piešķiršanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas Pārtikas un veterinārajiem dienestiem Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanai.
Latvijas PVD pieprasījis finansējumu laboratorisko izmeklējumu veikšanai gan mājas, gan meža cūkām. Tas nepieciešams, lai varētu turpināt kontrolēt situāciju gan mājas, gan meža cūku populācijā, laikus identificējot slimību, ja tā tiktu ievazāta Latvijā.
Tā kā cilvēks ar neatļautiem pārtikas produktiem bagāžā ir galvenais riska faktors Āfrikas cūku mēra ievazāšanai, PVD ir pieprasījis finansējumu dezinfekcijas pasākumu turpināšanai un stiprināšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī dezinfekcijas angāru būvniecībai robežkontroles punktos, atgādina PVD.
Tāpat finansējums pieprasīts informatīvo materiālu – norāžu, dažādu skaidrojošo materiālu sagatavošanai.
Kopumā profilakses pasākumu īstenošanai ir pieprasīti seši miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta dezinfekcijas angāru būvniecībai robežkontroles punktos.
Dezinfekcijas angāri nepieciešami, lai pasargātu Eiropas Savienības teritoriju ne tikai no Āfrikas cūku mēra, bet arī citām bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām. Piemēram, 2001. gadā toreiz Valsts veterinārais dienests, sadarbībā ar toreiz Sanitāro robežinspekciju veica apjomīgus autotransporta dezinfekcijas pasākumus mutes un nagu sērgas dēļ. Tomēr galvenokārt šādas pastāvīgas būves dezinfekcijas veikšanai ir nepieciešamas, lai autotransportu varētu dezinficēt jebkuros laika apstākļos, arī ziemās, kad lielā sala dēļ veikt manuālu dezinfekciju ir sarežģīti un dažkārt neiespējami, norāda Meistere.
Otru lielāko finansējuma pozīciju veido jau ieviesto dezinfekcijas pasākumu turpināšana – dezinfekcijas šķīdumu, speciālā apģērba un aprīkojuma iegāde, kā arī laboratorisko izmeklējumu veikšana meža un mājas cūkām.
Rādīt reklāmu
