25. maijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Situācija medicīnā draud uzsprāgt
Situācija medicīnā draud uzsprāgt
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 5. septembris 2013, 10:24
Mediķu arodbiedrība, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas slimnīcu biedrība nolēmušas rīkot protesta akcijas, ja valdība neņems vērā prasību palielināt veselības aprūpes budžetu atbilstoši gan valdības deklarācijai, gan reālai situācijai, lai varētu nodrošināt veselības aprūpes sistēmas darbspēju.


Vai mediķi kopā ar iedzīvotājiem protestēs, ieņemot kādu tiltu, kā tas Latvijā jau ir noticis, vel nav izlemts, taču, kā norāda mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, jādomā jaunas protesta formas, jo pret piketiem politiķi ir inerti.

Veselības ministrija savukārt norāda, ka tā jau praktiski izsmēlusi visas iespējas – gan pārskatījusi naudas tēriņus nozares iekšienē, gan veikusi pārveides, gan piedāvājusi jaunus ienākuma avotus, no kuriem varētu finansēt veselības pakalpojumus iedzīvotājiem. Ziņojumā, kuru valdība izskatīja pagājušajā nedēļā, VM atzinusi, ka šīgada budžets ir mazāks nekā pagājušajā gadā, un, pat saņemot valdības atvēlēto papildu naudu (šogad 12 miljonus latu), problēmas neatrisināsies.

Ārsti par pacientiem

Mediķus pārstāvošās organizācijas nevēršas pret Veselības ministriju, ņemot vērā, ka tā šogad valdībā jau ir iesniegusi divus ziņojumus par finanšu situāciju veselības nozarē. Latvijas Ārstu biedrības valde norāda, ka 2014. gada budžets plānots mazāks par 2012. gada budžeta faktu un ir vienāds ar 2013. gada budžeta faktu, tāpēc nākamā gada veselības budžets faktiski būs mazāks par trīs procentiem no IKP, kas būs mazākais Eiropā gan procentuāli no valdības izdevumiem, gan mazākais absolūtos skaitļos uz vienu iedzīvotāju.

«Mūsu valsts budžeta struktūra veidota, apzināti ignorējot iedzīvotāju vajadzības pēc veselības,» uzsver Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Pēc Eurostat datiem, veselības aprūpei vidēji Eiropā valstis tērē 14,9 procentus no budžeta, Igaunijā 13,3 procentus, bet Latvijā 10,7 procentus. Ārstu biedrība uzskata, ka naudas nedošana veselības aprūpei galvenokārt ietekmē pacientus, jo Latvijā pacienti ir visvairāk spiesti maksāt paši – līdzmaksājumos, pacientu iemaksās un maksas pakalpojumos. Izpētīts, ka diena slimnīcā Igaunijas pacientam izmaksā 1,10 latus, Latvijā – 9,50 latus, operācija slimnīcā Igaunijā pacientam ir par brīvu, Latvijā – 30 latus, magnētiskās rezonanses izmeklējums slimnīcā Igaunijā ir par brīvu, Latvijā – 20 latus. Bez tam Latvijā lielākā daļā izmeklējumiem ir kvotas, kas rada mākslīgas rindas. «Mūsu aicinājums palielināt veselības budžetu saistīts ar nepieciešamību samazināt pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, samazināt rindas,» skaidro Ārstu biedrības valde, vienlaikus uzsverot, ka 2008. un 2009. gadā vislielākos zaudējumus cieta tieši veselības nozare, jo medicīnas darbinieku atalgojums tika samazināts par 20 – 40 procentiem. Visvairāk cieta medicīnas māsas, laboranti, ārstu palīgi, kuru algas ir iztikuma minimuma līmenī.

Vai atkārtosies Bauskas nemieri?

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība pieļauj, ka varētu tikt rīkotas protesta akcijas, ja valdība kārtējo reizi ignorēs sociālo partneru viedokli par veselības aprūpes finansējuma plānošanu atbilstoši labai starptautiskai praksei. Protesta forma vēl nav izdomāta, taču tas nebūs streiks, jo neatliekamā palīdzība mediķiem ir jāsniedz, neraugoties ne uz ko. Arodbiedrība un slimnīcu biedrība ir sašutušas, ka valsts iestādes maldina iedzīvotājus, sakot, ka veselības pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiek un neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta līdz gada beigām. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs atgādina: neatliekamās medicīniskās palīdzības kvotas daudzām slimnīcām tūlīt beigsies un tās apsver domu pārtraukt palīdzības sniegšanu, ja netiek samaksāts par visiem pacientiem.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris izklāsta prasības: jau šogad piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei atbilstoši VM iesniegtajam pieprasījumam par 36,7 miljoniem latu (līdz šim daļa jau piešķirta), kā arī izpildīt valdības rīcības plānu un
2014. gadā valsts budžetā piešķirt veselības aprūpes finansēšanai 4,5 procentus no IKP. Nākamā prasība ir nodrošināt samaksu par neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcās pilnā apmērā.

Izskanējušās bažas par to, ka nākamgad un turpmākajos gados veselības finansējums būs vēl mazāks nekā šogad, VM sauc par nepamatotām. Arī Neatkarīgā, atsaucoties uz VM pagājušajā nedēļā valdībā izskatīto ziņojumu, rakstīja, ka veselības nozares bāzes finansējums turpmākajos trīs gados ir mazāks nekā šogad, bet iepretim IKP tas noslīd pat līdz 2,36 procentiem.

VM pārstāve Egita Pole gan skaidro, ka tie neesot aktuāli dati, jo nākamgad finansējums plānots 500 miljonu apmērā, kas ir vairāk nekā šogad. Nākamgad papildus nauda paredzēta gan tarifiem, gan mediķu algām un citiem mērķiem. «Mēs nevaram teikt, ka naudas pietiek, bet nevaram teikt, ka palīdzība netiktu nodrošināta,» saka E. Pole. «Tā kā naudas nav pietiekami, viss notiek rindas kārtībā. Nevaram teikt, ka tikai prasām naudu. Esam piedāvājuši savus variantus, kur iegūt līdzekļus.» VM rēķina: lai nodrošinātu finansējumu līdz 4,5 procentiem no IKP, papildus nepieciešami 280 miljoni latu. Nākamnedēļ VM paredzētas tikšanās ar mediķiem.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ārsti, atalgojums ārstiem, finansējums medicīnai, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Mediķu arodbiedrība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats