Nav arī teikts, ka tas nenotiktu Reformu partijas spiediena dēļ. Viņš gan pašlaik ir paziņojis, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo vēlas pievērsties privātajai uzņēmējdarbībai. Par ministra aiziešanu nozarē neskumst, jo viņš nav spējis atrast kopīgu valodu ar pašvaldību vadītājiem.

Gan par neuzticēšanos, gan par pietiekami nepārprotamu attieksmi pret ministru liecināja fakts, ka viņu neuzaicināja uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresu. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vakar Neatkarīgajai diplomātiski sacīja, ka sadarbība ar ministru Sprūdžu varēja būt labāka. Toties Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis vērtē, ka tās lietas, ko E. Sprūdžs dēvējis par tiesiskumu, bijušas «lētais populisms». Arī ar LLPA ministram neveicās sadarbība, tie jautājumi, kas bija jāvirza, virzījušies kā pa celmiem. Ministra paveikto M. Kučinskis vērtē ar vārdiem – «samazināja deputātu skaitu pagastos un izmocīja interešu konflikta likumu».

«Cerams, ka premjers konsultēsies ar nozari, pirms iecels citu ministru,» piebilst M. Kučinskis. A. Jaunsleinis noteic, ka premjeram, protams, ir tiesības gan runāt, gan nerunāt ar nozares pārstāvjiem, bet viņam vajadzētu būt ieinteresētam, lai ir darboties spējīga valdība un ministrija, lai nav konfliktu un lai visi spētu panākt risinājumus. M. Kučinskis norāda, ka pašlaik stāv svarīgi likumprojekti – par vienas pieturas aģentūru izveidošanu valsts iestādēs un par atkritumu apsaimniekošanu. Ministrs esot novedis kara stāvoklī pašvaldības un privātos atkritumu apsaimniekotājus, un LLPA nācies ņemt grožus savās rokās, lai situāciju normalizētu.

Portāls Pietiek.com raksta, ka Reformu partijas spice E. Sprūdžam likusi paziņot par demisiju, lai arī viņš pats publiski noliedz spiediena izdarīšanu. Kā nekā tuvojas Saeimas vēlēšanas, un E. Sprūdža popularitāti vēlētāji varētu vērtēt ar treknu mīnusa zīmi, šādu vērtējumu automātiski piešķirot arī partijai. Pagaidām pēdējais skandāls saistīts ar faktu, ka E. Sprūdžs ir piešķīris naudas balvu savai biroja vadītājai un dzīvesbiedrei Kristīnai Pelšai, par ko jau informēja Neatkarīgā. Tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda, vai E. Sprūdžs tādējādi nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Pirms kāda laika ministram sanāca piedalīties paša vadītās ministrijas rīkotā konkursā par saules kolektoru uzstādīšanu savai privātmājai. Toreiz Reformu partijas Ētikas padome skaidroja, ka pieteikumu savas privātmājas aprīkošanai ar saules baterijām konkursam viņš pats nav iesniedzis, ka nolēmis līgumu neslēgt un vispār konkursam pieteicies tad, kad nemaz nebija ministrs.

Bez ievērības nepalika arī viņa samudžinātais augstākās izglītības jautājums un Neatkarīgās atklātais darījums, E. Sprūdžam aizņemoties līdzekļus no saviem uzņēmumiem, kas atgādināja nodokļu optimizācijas shēmu.