18. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Saskaņas centrs atstumj Rubiku
Saskaņas centrs atstumj Rubiku
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 27. augusts 2013, 11:28
Tikko aizvadījušas pašvaldību vēlēšanu kaujas, partijas sākušas gatavoties jaunam posmam. Nākamā gada maijā vēlētājiem būs jāizšķiras par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, savukārt oktobrī tiks vēlēta 12. Saeima.


Partiju zemais starts liecina, ka uz abām šīm kārtīm tiks liktas lielas likmes, kas kopumā var viest būtiskas pārbīdes politiskajā lauciņā.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa sarunā ar Neatkarīgo atgādina, ka 2014. gada 24. maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās tiks vēlēti astoņi Latvijas pārstāvji piecu gadu periodam. Savukārt 4. oktobrī pie balsošanas urnām tiks izlemts 12. Saeimas sastāvs, kas strādās turpmākos četrus gadus.

Partijas neslēpj, ka abas šīs vēlēšanas būs cieši saistītas un arī kampaņas tiks plānotas kā vienots veselums. Tikmēr politologi Neatkarīgajai vairākkārt ir norādījuši: politiskā vide Latvijā kļūst arvien samudžinātāka un smagāka, tāpēc vietējie politiķi nākamgad gatavi stāties garā rindā pēc eirodeputātu mandātiem. Vēlmi pamest dzimteni veicina arī nesalīdzināmi augstāks atalgojums – eiroparlamentārieša mēneša alga ir gandrīz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Papildus algai viņi saņem arī virkni kompensāciju un piemaksu. Ik mēnesi vairāk par 4000 eiro ir atvēlēti biroja uzturēšanai. Tiek kompensēti arī ceļa izdevumi, apmaksājot biļetes, bet komandējumiem gadā var tērēt vairāk nekā 4000 eiro. Beidzot darbu Briselē, ir nopelnīta arī bezbēdu iztikšana vecumdienām. Ja Eiroparlamentā pavadīti visi pieci gadi, pensijā sapelnīti ap 1400 eiro mēnesī.

To, ka vieta Briselē vietējiem politiķiem šķiet kā medusmaize, netieši apliecina arī pašas partijas, kuru rindās par kandidēšanu interesējas kupls cilvēku loks. Zaļo un zemnieku savienībā uz šīm pozīcijām varētu pretendēt Saeimas deputāti Andris Bērziņš, Iveta Grigule, Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants. Savukārt Vienotības rindās kandidēs visi jau esošie EP deputāti – Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere.

Tiesa, viszīmīgākās pārbīdes Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā gaidāmas kreisajā spārnā, kas varētu liecināt par daudz tālejošākām sekām. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, tad, iespējams, uz Briseli vairs netiks virzīts Alfrēds Rubiks.

Jāatgādina, ka politisko organizāciju apvienība Saskaņas centrs (SC) tika dibināta 2005. gadā un šobrīd apvienību veido mēreno uzskatu Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kā arī radikālais flangs Latvijas Sociālistiskā partija, kuras priekšgalā ir A. Rubiks. Tiesa, šobrīd SC Saeimas frakcijā no 31 deputāta radikālo spārnu pārstāv tikai trīs politiķi, proti, divi A. Rubika dēli – Artūrs un Raimonds –, kā arī Igors Zujevs.

Aizkulisēs tiek spriests, ka atteišanās no A. Rubika virzīšanas EP deputāta amatam būs kā iesildīšanās pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kurās SC varētu startēt jau bez radikālā flanga. Tādējādi SC, iespējams, centīsies attālināties no prokrieviskā tēla, arvien vairāk uzrunājot mēreno un arī latvisko elektorātu. Iespējams, šāda stratēģija, iegūstot labus rezultātus 12. Saeimas vēlēšanās, ļautu SC kā vēl nekad tuvu pievirzīties iekļūšanai valdošajā koalīcijā. V. Agešins šo jautājumu sīkāk nekomentē, vien norādot, ka 9. novembrī notikšot apvienības kongress, kurā iezīmēšoties visi būtiskie jautājumi. Tiesa, vaicāts par to, vai, viņaprāt, SC jau ir izaudzis tik tālu, lai tam pietiktu tikai ar mērenā vēlētāja balsīm, V. Agešins atbildēja apstiprinoši.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Alfrēds Rubiks, Saeima, Saeimas vēlēšanas, saskaņas centrs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats