Veidojot nākamā gada budžetu, spilgti iezīmējies tas, cik ļoti atšķiras politiķu un nozares cilvēku redzējums par summām, kas nepieciešamas knapai izdzīvošanai. Jo īpaši dīvaina šķiet situācija, kad ministriju lūgtās un valdības akceptētās summas atšķiras pat par desmit, divdesmit un pat trīsdesmit reizēm.

Nesagaidīs dāsnāku attieksmi

Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopumā ir lūgusi tai piešķirt 30,19 miljonus latu, savukārt FM gatava atbalstīt 15 reižu mazākas summas novirzīšanu jeb 1,7 miljonus latu. Skolotāju algu jautājums tiek muļļāts jau kopš pagājušā gada, taču arī nākamgad pedagogi nesagaidīs dāsnāku attieksmi – lai gan IZM bija lūgusi vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmai piešķirt 7,97 latus, FM rosina iztikt ar trīsdesmit reižu mazāku summu jeb 237 834 latiem. Savukārt zinātnes bāzes finansējumam no vajadzīgajiem 21,3 miljoniem latu plānoti tikai 1,3 miljoni latu. IZM pārstāve Anna Kononova sarunā ar Neatkarīgo uzsver – šāda valdības attieksme rada spiedienu un virza ministriju uz radikāliem soļiem, kurus tā nevēlētos sasteigt, piemēram, skolu samazināšana vai pedagogu atlaišana.

Tikmēr aizkulisēs tiek baumots, ka valdība pedagogus sarīda ar mediķiem. Proti, šonedēļ koalīcijas padomes sēdē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis esot vaļsirdīgi atzinis, ka pedagogi nepārtraukti kaut ko saņemot, iekams mediķiem no valsts maciņa jau sen nekas neesot ticis. Tādēļ nākamgad beidzot esot pienākusi kārta medicīnas darbiniekiem, bet pedagogi varot pagaidīt.

Nesokas labāk

Tiesa, arī citām ministrijām cīņa par nākamā gada finansējumu nevedas daudz labāk. Lai gan Iekšlietu ministrija jau gadiem sūkstās par sāpīgo ugunsdzēsēju un policistu atalgojuma jautājumu, novecojušo tehniku u. tml, nākamgad no pieprasītājiem 7,7 miljoniem latu valdība tai pagaidām atvēl vien 2,5 miljonus latus. Milzīgi griezieni sagaida arī Kultūras ministriju, kas no pieprasītajiem 39,8 miljoniem latu tiks tikai pie 3,03 miljoniem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 13,04 miljonu latu vietā varētu nākties samierināties vien ar 458 400 latiem.

Šajā skumjajā sarakstā ir arī daži izņēmumi, kas no valsts maka varētu saņemt pat vairāk, nekā prasījuši. Proti, Aizsardzības ministrija nākamā gada budžetā jaunajām politikas iniciatīvām pieprasījusi 7,1 miljonu latu, savukārt FM rosina atbalstīt 11,8 miljonu apmērā.

Politiska skaudība

Partiju aizkulisēs šāda lietu kārtība jau ir raisījusi politisko skaudību – tiek lēsts, ka apmēram 80% no pieejamās budžeta naudas aizripos uz partijas Vienotība pārziņā esošajām ministrijām, iekams pārējiem koalīcijas pārstāvjiem nākšoties krietni pacīnīties par izdzīvošanu. Neoficiāli tiek spriests, ka, piedāvājot ministrijām desmit un divdesmit reižu mazāku finansējumu, nekā tās pieprasījušas, valdības vadošais spēks partija Vienotība gan atriebjas oponentiem, gan demonstrē savu varu un ietekmi.

Protesta akcijas rudenī

Kamēr partijas caur budžeta veidošanu nodarbojas ar lielo politiku, tikmēr nozaru pārstāvji meklē pēdējos instrumentus, lai ietekmētu valdības lēmumus. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs norāda – pedagogi negrasās samierināties ar to, ka militārā misija Mali tiek vērtēta augstāk nekā visas valsts pedagogu labklājība. Arī tas, ka izglītības nozarei kopumā piedāvā iztikt ar 1,7 miljoniem, kamēr aizsardzības jomai – atvēlēt desmit reižu lielāku summu, esot absurdi. Tieši tādēļ nākamnedēļ arodbiedrība lems par iespējamo protesta akciju scenāriju rudenī. «Ir nepiedodami, ja Finanšu ministrija piedāvā pedagogiem paredzēt nedaudz lielāku finansējumu nekā, piemēram,  militārajai operācijai Mali. Valdība nedrīkst aizmirst par katra bērna un studenta tiesībām uz kvalitatīvu izglītību, kas nav iespējama bez labi motivēta un profesionāla pedagoga,» uzsver LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.