08. jūlijs, Trešdiena
Vārda dienas: Ada, Adele, Antra
Sākuma lapa » Sabiedrība » Krievijas cūkas turpina pārkāpt Latvijas robežu
Krievijas cūkas turpina pārkāpt Latvijas robežu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 5. augusts 2013, 11:18
Pakāpjoties medību tornī, ļoti labi var redzēt meža ielocīti, gar kuru Latvijas pusē labības laukos pārsteigtie dzīvnieki aizbēg uz Krieviju. Tur viņi ir drošībā, jo kaimiņos piecus kilometrus platā joslā gar robežu ieročus lietot aizliegts. Krievu mednieku tur nav, savukārt latvieši no šīs puses netiek klāt.


Atšķirībā no dzīvniekiem – cilvēkiem robežu šķērsot aizliegts. Tā nu meža cūkas, brieži, aļņi un visa pārējā meža fauna var netraucēti vairoties. Tāpat kā bīstamais Āfrikas cūku mēris. Pagaidām vienīgā ideja, kā to apkarot, nākusi no lietuviešiem: pretcūku žogs visā Baltijas valstu un Polijas robežas garumā ar Krieviju un Baltkrieviju. Kritiķu šai ierosmei daudz, taču saprātīgu alternatīvu trūkst. Par iecerēto risinājumu jau informēta Eiropas Komisija, kas attiecīgi varētu būt vērienīgā projekta finansētāja. Komisijas pārstāvniecība Latvijā informē, ka lēmums par līdzfinansējamiem pasākumiem tiks pieņemts atbildīgās komitejas pārstāvju sanāksmē 10. septembrī.

350 kilometru gadā

Līdz mēra atnākšanai laika nav daudz. Krievijā un Baltkrievijā konstatētajos slimības perēkļos mājas cūkas tiek sadedzinātas, iznīcināts viss, ar ko tās saskārušās, – koka grīdas, viss inventārs. Lauku cilvēkiem tā ir traģēdija – valsts piešķirtās kompensācijas jau neaizstāj vienīgo ienākumu avotu. Gaļas iepirkuma cenas Krievijā ir krietni augstākas nekā pie mums. Un tomēr, par spīti skarbajiem pasākumiem, Āfrikas cūku mēris izplatās tālāk. Tas notiek ar meža cūku starpniecību. Pēc veterināru aplēsēm, slimība pārvietojas ar ātrumu 350 kilometru gadā. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis stāsta, ka kopš 2007. gada šis mēris no Kaukāza ticis līdz Tveras apgabalam Krievijā un tagad nenovēršami tuvojas Eiropas Savienības robežai. «Tas ir tikai laika jautājums,» pesimistiski secina Latvijas galvenais veterinārs. Atšķirībā no parastā cūku mēra, pret ko mājas cūkas jau vakcinē, Āfrikas mērim pretlīdzekļa nav. To izraisošais vīruss ir mainīgs, stabilas antivielas neizstrādājas.

Pirmdien Pārtikas un veterinārais dienests aicinājis uz sarunu dažādu vides jomu speciālistus, cūkaudzētājus un medniekus – lai apspriestu iespējamos pasākumus slimības ierobežošanai. «Ja zoologi saka – žogs nav līdzeklis, mēs gaidām ierosinājumus –, kas tad ir līdzeklis,» skaidro Māris Balodis.

Mednieki piedāvā alternatīvu

Vairākums pierobežā dzīvojošo cilvēku nodarbojas ar medībām, un te cūkaudzētāju intereses var nonākt pretrunā viņējām. Ja savvaļas dzīvniekiem būs liegta brīva ienākšana no austrumiem Latvijā, viņu skaits ātri vien var sarukt. Un runa jau nav tikai par cūkām, bet dabas daudzveidību kopumā.

«Dzīvniekiem vīzu nevajag, viņi nāk iekšā pie mums. Bet, ja uzliks žogu, viņu skaits dramatiski samazināsies, nāksies pārskatīt medību limitus,» spriež medību kolektīva Vecumu mednieks vadītājs Alberts Draviņš. Pašlaik meža iemītnieki lieliski apguvuši Krievijas un Latvijas medību organizācijas īpatnības. Kad mūsu pusē lieguma laiks, bet Krievijā medības atļautas, dzīvnieki cenšas patverties šaipus robežai. Bet, kad Latvijā medību sezona iet vaļā, tie mitinās Krievijā – medībām liegtajā buferzonā. Latvijas pusē viļņojas vietējam uzņēmumam Kira piederošie labības lauki, kur paēsties. Krievijas pusē – mežs, kur atpūsties. Te viss ir tuvu – Latvijas baltais robežstabiņš ar sarkano jumtiņu vienā pusē, bet Krievijas sarkanais robežstabs – otrā. Alberts Draviņš uzskata, ka labuma no žoga to starpā būtu tik vien kā būvētājiem pāris mēnešu darbs, cerams, vietējiem.

Pēc mednieku domām, saprātīgāk būtu sērgas apkarošanu nodot viņu ziņā. Viļakas domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs operatīvi sazvana vairākus medniekus un zemniekus – viņi ir vienādās domās: no mēra glābt var vienīgi sanitārie pasākumi cūku fermās un meža cūku medību ierobežojumu atcelšana gar robežu. «Un jūs tiešām varētu viņas visas nošaut?» taujā pašvaldības vadītājs. «Pa tīro,» atbild mednieks Jānis Bukšs. Lai meža cūkas vairojas Latvijas iekšienē, bet te šaurā joslā visas jāšauj nost – bez ierobežojumiem. Viņam gan nav padoma, ko darīt ar putniem, kas sērgu tāpat var pārnest, piemēram, ar krituša dzīvnieka maitu.

Vēl jārunā ārlietām

Mednieku plāna realizācijai būtu nepieciešama sadarbība ar robežsargiem. Vēlamais modelis būtu šāds: kā cūku bars šķērso robežu, tā robežsargi ziņo medniekiem. Vēl būtu labi, ja valsts vai Eiropas Savienība apmaksātu analīžu veikšanu nošautajiem dzīvniekiem un iedotu piecus prāvus ledusskapjus, kur glabāt medījuma gaļu līdz analīžu rezultātu saņemšanai. «Tas vienalga būtu nesalīdzināmi lētāk, nekā tērēt naudu žoga būvēšanai,» uz kalkulatora piemet Viļakas mērs. Pieticīgs žogs maksā latus piecus metrā, un visai robežai būtu nepieciešams kāds pusotrs miljons. Bet cūkas ir racējas, un tām būtu vajadzīga nopietnāka, dārgāka aizsargbūve. Pārtikas un veterinārais dienests par vietējo mednieku apņemšanos izmedīt visas no Krievijas ienākošās cūkas gan ir skeptisks – atbrīvojusies barošanās vieta piesaistīs arvien jaunus dzīvniekus, un visus izšaut nav iespējams. Pagaidām Lietuvas ierosinājums apspriests vien robežvalstu veterināro dienestu lokā, kaut gan skaidrs, ka jebkādas darbības uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju būs sarežģīts uzdevums diplomātiem. Ārlietu ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane no plašākiem komentāriem atturas: «Mēs pagaidām paskatīsimies, kā šī ideja attīstīsies.» Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš izsakās uzmanīgi: «Jāskatās, vai tas ir juridiski saskaņojams, politiski vēlams un fiziski iespējams.»

Kamēr par žogu vēl tiek spriests, citi piesardzības pasākumi Āfrikas cūku mēra neielaišanai Latvijā jau pašlaik tiek realizēti. Bīstamais vīruss var paslēpties ne tikai meža cūkas asinīs, bet arī automašīnu riepās, apavu zolēs, pārtikas produktos. Grebņevā un Terehovā jau tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, un arī Vientuļu robežkontroles punktā tuvākajā laikā sāks strādāt divi veterinārā dienesta darbinieki.

Jūsu speķis tiek konfiscēts!

Jau pašlaik Vientuļu robežpunktā tiek veikta simtprocentīga bagāžas pārbaude un katram iebraucējam tiek izsniegta lapiņa ar šādu paziņojumu: «Baltkrievijā un Krievijas Federācijā izplatās Āfrikas cūku mēris! Tāpēc ceļotājiem ir aizliegts ievest ES no ne-Eiropas valstīm svaigu gaļu, gaļas izstrādājumus, termiski neapstrādātu pienu un piena produktus, kā arī neapstrādātas medību trofejas!» Lielākā daļa robežšķērsotāju to jau zina, taču gadās arī izņēmumi. Vientuļu muitas kontroles punkta virsuzraugs Andris Aizpurietis paceļ saldētavas vāku, un tur atrodas prāvs speķa gabals, desa, ceptas gaļas šķēle, krējums. Reizi nedēļā konfiscētie labumi tiek nodoti Pārtikas un veterinārajam dienestam analīžu veikšanai un utilizēšanai. Dažs labs klients par maltītes konfiscēšanu ir apvainojies, taču skaļu incidentu uz robežas nav bijis. Arguments gana nopietns – mēris.

Tomēr uz robežas strādājošos dienestus iespējamā žoga būvniecība varētu interesēt arī citu apsvērumu dēļ – tie ir kontrabanda un nelegāla robežpārkāpšana. Vientuļu robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks Aleksandrs Šalajevs spriež, ka jebkurš dabisks vai mākslīgs šķērslis ir labs instruments šo parādību ierobežošanai: «Domāju, ja tāda iespēja būs, robežsardze noteikti prasīs, lai žogs tiek taisīts augstāks. Tā, lai der ne tikai pret cūkām, bet arī divkājainiem robežpārkāpējiem.» Tiesa gan, lai šķērsotu valstu zaļo robežu, kas tiek ārkārtīgi rūpīgi uzraudzīta, jābūt ļoti lielai uzņēmībai vai muļķībai. Gadījumi ir, bet salīdzinoši reti. Pirmajā pusgadā uz Latvijas un Krievijas robežas kopumā aizturētas četras personas, uz Baltkrievijas robežas desmit. Gruzīni, sīrieši, ukraiņi.

Kā Eiropas Savienība sargā sevi no nevēlamiem viesiem, ir valsts noslēpums, taču arī pierobežas pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs zina teikt: «Jābūt pēdējam aunam, lai ietu pa zaļo zonu.».



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: cūkas, cūkas no Krievijas, cūku mēris, krievu cūkas, mežacūkas

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats