Neraugoties uz to, ka Latvija joprojām spēj uzrādīt strauju pēckrīzes atlabšanu, gaišā nākotne tiek solīta ne ātrāk kā 2016. gadā. Eksperti gan brīdina, ka globālie ekonomiskie procesi ir tik nestabili, ka izteikt tālejošas prognozes ir neiespējami un valdības solījumi par gaismu tuneļa galā drīzāk ir cerību atlikšana.
Nākamgad pie lielākas budžeta naudas tiks tikai viena desmitā daļa no daudzajām vajadzībām, kas sakrājušās skolotājiem, mediķiem, ceļu uzturētājiem, jaunajām ģimenēm, pensionāriem, uzņēmējiem u.c. Tiesa, Finanšu ministrs Andris Vilks sola, ka gaišā nākotne varētu iestāties pēc diviem gadiem. Proti, turpinoties ekonomikas izaugsmei, augot iekšējam patēriņam un iekšzemes kopproduktam, jau 2015. gadā ministriju vajadzībām tiek solīts papildus sadalīt 127 miljonus latu, bet 2016.gadā – pat 336 miljonus latu. To, ka nākamie gadi tiek gaidīti kā gaisma tuneļa galā, apliecina arī nozaru ministriju optimisms. Proti, ministrijas un citas valsts pārvaldes institūcijas papildus finansējumam jau ir paģērējušas 2015. gadā — ap 795 miljoniem latu, bet 2016. gadā – virs 962 miljoniem latu.
Tikmēr eksperti uzskata, ka Latvijas valdība savās prognozēs joprojām ir pārspīlēti piesardzīga un, nenotiekot kādam globālam satricinājumam, 2016. gadā situācija Latvijas budžetā varētu būt pat vēl cerīgāka. Tiesa, eksperti tāpat arī atzīst, ka, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi, valdības piesardzība ir tikai loģiska.
Jāatgādina, ka aizvadītajā desmitgadē Latvijas ekonomiku ir raksturojusi nonākšana galējībās. No 2004. līdz pat 2008. gada pirmajai pusei mūsu valsts bija visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, 2006. gadā sasniedzot tādu IKP pieaugumu, kāds šobrīd — pēckrīzes periodā — būtu pielīdzināms brīnumam. Proti, 2006. gadā Latvijas ekonomika auga par 12,2%. Šai laikā galvenais izaugsmes iemesls bija būtisks privātā patēriņa kāpums un investīciju pieaugums. Tiesa, 2008. un 2009. gadā, globālās finanšu krīzes rezultātā, Latvijā iestājās recesija un mēs piedzīvojām otru galējību, t.i., visstraujāko ekonomikas kritumu starp ES valstīm jeb mīnus 18% no IKP. Tiesa, kamēr citās Eiropas Savienības valstīs krīze ir ieilgusi uz daudziem gadiem, tikmēr Latvija ir mācējusi šo grūto laiku pārvarēt ar smagiem, radikāliem, taču īslaicīgiem zaudējumiem. Tā, jau 2010. gads tika noslēgts praktiski pa nullēm, IKP sarūkot vien par 0,3%. Savukārt 2011. gadā Latvija atsāka savu straujāk augošās ekonomikas uzrāvienu. Ja divdesmit septiņās ES valstīs 2011. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidēji par 1,5%, tad Latvijā šis rādītājs sasniedza 5,5% un līdzīgs veiksmes stāsts tiek prognozēts arī šogad. Proti, FM ir paaugstinājusi IKP prognozes 2012. gadam līdz 4.2% robežai. „Ņemot vērā, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP un darba tirgus rādītāji ir labāki nekā iepriekš prognozēts, esam palielinājuši IKP izaugsmes prognozi šim un arī nākamajam gadam. Papildus tam valsts izaugsmi veicina reitingu aģentūru lēmumi paaugstināt valsts kredītreitingu, kā arī pozitīvais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā,”norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Paredzams, ka ekonomikas izaugsmi šogad galvenokārt noteiks privātā patēriņa attīstība, savukārt vidējā termiņā, uzlabojoties ekonomiskai situācijai eirozonā, ekonomikas izaugsme būs sabalansēta starp iekšējo pieprasījumu, eksportu un investīcijām.
Savukārt FM pārstāve Lelde Kaunese sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka ekonomikas izaugsme tiek paredzēta arī turpmākajiem trijiem gadiem, kad vidējais IKP pieaugums plānots ap 4%.
Tikmēr ziņojumā par makroekonomiskajiem rādītājiem, ieņēmumu prognozēm un budžeta bilanci, tiek lēsts, ka, paralēli ekonomikas izaugsmei, Latvija turpmākajos gados joprojām pieturēsies pie taupīgas saimniekošanas Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. un 2015.gadam ir noteikts 0,9% apmērā no IKP, savukārt 2016. gadā - 0,8% no IKP.
Nākamajos trijos gados Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni būtiski ietekmē arī cenu kāpums, kas šogad tiek prognozēts 0,4% apmērā. Tiesa, jau nākamgad inflācija atsāks savu augšupeju un tiek lēsta 2,3% robežās. „Zemo inflācijas līmeni šogad nosaka naftas cenu kritumus, sīvā konkurence telekomunikāciju pakalpojumu sfērā, vājā ārējā ekonomiskā vide, kā arī netipiski zemā pamatinflācija. Savukārt galvenie faktori, kas ietekmēs cenu kāpumu 2014. gadā, ir elektroenerģijas tarifu kāpums, akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un tās izstrādājumiem, kā arī atbilstoši nodarbinātības un algu kāpumam sagaidāmais pamatinflācijas pieaugums,” pauž FM.
Rādīt reklāmu
