Neilgi pirms šā paziņojuma trīs Baltijas valstis un Polija izpelnījās pārmetumus par bezvīzu režīma bremzēšanu, tos izteica Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas prezidents Anrī Maloze.

Krievijas smalko sabiedrību, kura apgrozījās Jūrmalā, neinteresē pētnieciski materiāli par vairs neesošas valsts nodarītajiem zaudējumiem bijušās padomijas republikās. Abi šie notikumi ir sakritība, bet kā tulkot citus iepriekš minētos izteikumus Latvijas virzienā?

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē, ka Latvija tiek uzskatīta par vājāko un vieglāk ievainojamāko ķēdes posmu Baltijas valstu vidū, tāpēc šeit laiku pa laikam tiek iztaustīta situācija. Lai atceramies valodu referendumu un smagnējo gāzes tirgus liberalizācijas procesu. «Notiek bumbas mētāšana, bet Krievija apzinās, ka pirms vēlēšanām var izdarīt spiedienu uz Latviju, lai paskatītos, kas sanāks,» viņš saka. (2014. gadā notiks Saeimas vēlēšanas.) Viņš norāda, ka Krievija kā valsts, kas pretendē uz globālas lielvalsts statusus, tik ātri Baltijas valstis no savas interešu zonas neatbrīvos.

A. Sprūds atgādina, ka jautājums par bezvīzu režīmu kļūst aktuāls laiku pa laikam pēdējos gados. Latvijas nostāja bezvīzu režīma jautājumā ir bijusi vairāk pozitīva nekā neatbalstoša, un nebūt ne visas valstis Eiropā steidzas ieviest bezvīzu režīmu ar Krieviju. Atsevišķas ES valstis ir nobažījušās, ka bezvīzu režīms ar Krieviju palielinās nelegālo imigrāciju no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere savā komentārā ir asāka: «Negribētu teikt, ka komitejai būtu tiesības pārmest kādai valstij par tās pozīciju. Man šķiet, ka Baltijas valstis un Polija ļoti skaidri apzinās, kādās pozīcijās mēs esam, ka Krieviju pašlaik interesē bezvīzu režīms ar ES. Tajā pašā laikā nav iespējams noslēgt atkārtotu starptautiskās sadarbības un partnerības nolīgumu jau kopš 2008. gada, jo Krievija nevēlas noslēgt detalizētu un abpusēji pieņemamu līgumu. Līdz ar to runāt par bezvīzu režīma ieviešanu ir priekšlaikus. Es gribu teikt, ka komitejas cilvēki acīmredzot nav izvērtējuši risku. Ir dati, ka Krievijas pilsoņi apmeklējuši ES trīs reizes vairāk nekā ES pilsoņi Krieviju. Tā ir liela disproporcija. Ir jāizvērtē, kam tas ir izdevīgi. Tādas analīzes nav. Tāpēc vispirms vajadzēja mūs iepazīstināt ar situācijas izvērtējumu un tad kādam kaut ko pārmest. Faktiski bezvīzu režīms var būt vienīgais burkāns, kas Krieviju varētu piespiest noslēgt arī tādas vienošanās, kas interesē ES. Ja tagad noslēgsim vienošanos par bezvīzu režīmu, tad nebūs iespēju ietekmēt Krievijas politiku, jo Krievija mēdz ignorēt jau noslēgtas vienošanās.»

Krievijas Aizsardzības ministrija izteikusies negatīvi par novembrī plānotajām NATO mācībām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, jo tās neveicināšot uzticību starp Krieviju un NATO, pabaida Krievijas puse.

A. Sprūds šādus izteikumus uztver kā politiskos signālus NATO virzienā un zināmu testēšanu, cik daudz alianse Krievijai ļaus izteikties. «Iebilst var vienmēr, un to var pārdot savai sabiedrībai,» viņš piebilst. Arī par grāmatā Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Latvijā iztirzātajiem jautājumiem retorika ir notikusi, tāpēc grāmatas iznākšanai nevajadzētu radīt vētrainas emociju izpausmes. «Būtībā ir bijusi diskusija par to, ka okupācija bija. Uzskatu, ka Latvija racionāli atteikusies piestādīt Krievijai rēķinus, jo rezultāta nebūs. Gaidīt, ka Krievija maksās, ir nevietā. Vēsturnieku līmenī to pētīt ir iespējams, par to var diskutēt,» uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.