Teorētiski šai vēstulei vajadzēja saturēt garantijas, ka Čalovska gadījumā ASV atkāpsies no savas prakses un ievēros apsūdzētā cilvēktiesības pēc Eiropā pieņemtajiem augstajiem standartiem. Tomēr sabiedrībai pēc būtības nav zināms nedz tas, ko Latvija prasīja ASV, nedz tas, ko ASV atbildējusi. Tikpat labi iespējams, ka, piemēram, formālais jā par Čalovska iespējām sodu izciest Latvijā saistīts ar tik daudz atrunām un starptautiskām normām, ka patiesībā tas nozīmē nē.

Taču, kā skaidro tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels, starptautiskajā diplomātijā nav pieņemts publiskot šādu oficiālu dokumentu saturu, «sevišķi, ja tā ir ASV nota». Advokāte Ilona Bulgakova ir lūgusi Tieslietu ministriju atļaut iepazīties ar notas saturu. Ministrija domā. Visticamākais – kā noformulēt un pamatot kārtējo atteikumu. Čalovska lietā ASV klātbūtne ir tik stipra, ka slepena ir teju visa informācija un advokātiem gluži kā puzli nākas likt kopā notikumu ainu, lai varētu aizstāvēt savu klientu. Tā advokāts Saulvedis Vārpiņš apkopojis ziņas Federālā izmeklēšanas biroja mājaslapā, apsūdzības rakstu, ASV vēstnieka izteikumus un citu pieejamo informāciju. Viņa skatījumā apsūdzība neiet kopā ar tiem faktiem, ko viņam izdevies izlobīt no publiski pieejamās informācijas. Nesakrīt laiki, nesakrīt dati. Advokāts ir pārliecināts, ka Čalovskis pilnīgi noteikti nav vīrusa radītājs un nav arī to izmantojis noziedzīgos nolūkos. Tā apgalvo arī pats Čalovskis. Bet kas tad īsti toreiz notika? Advokātam nav drošas atbildes, jo aizstāvāmais nepalīdz: «Viņš pats viedokli nepauž.» Saulvedis Vārpiņš pieņem, ka attāla saistība ar Gozi vīrusa radīšanu Čalovskim varētu būt – iespējams, kaut ko pielabojis. Bet tas pilnīgi noteikti netika darīts mantkārīgos nolūkos. Arī apsūdzībā nekas tāds neesot minēts. «Viņš neapzinājās, kam un kādos nolūkos šis vīruss kalpos. Datoristu vide ir ļoti savdabīga. Viņi nemitīgi sacenšas savā starpā, vēloties parādīt, ka ir spējīgāki cits par citu,» spriež advokāts. Viņš uzsver, ka arī galvenais šajā lietā apsūdzētais – Amerikā dzīvojušais Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins – ar miljonu zādzībām nav nodarbojies. Viņš tikai par naudu iznomājis Gozi vīrusa radīšanas rīkus. Čalovskis no nozieguma stāvējis vēl daudz tālāk. Īstie zagļi laikam nemaz nav notverti.

Kad valdība varētu lemt par Denisa Čalovska izdošanu, nav zināms. Tieslietu padomnieks Jānis Tomels skaidro, ka iekļaut jautājumu Ministru kabineta darba kārtībā var ļoti ātri. Ja ļoti grib, var pagūt pat uz nākamo otrdienu. Taču lēmumprojekts netiks virzīts, kamēr nebūs skaidra visu ministru un partiju nostāja: «Šis ir politiski ļoti jutīgs jautājums. Droši vien valdībā būs strīdi, bet, lai strīdētos, jāsaprot visu pušu pozīcijas.»

Turklāt, pirms dokumentu iesniegšanas Ministru kabinetā, Tieslietu ministrijai vēl jāsaņem Ārlietu ministrijas atzinums, bet vēl vakar tas nebija pat pieprasīts. Birokrātiskā procedūra kavējas, tātad jaunnedēļ būtiski pavērsieni Čalovska lietā nav gaidāmi. Jāņem vērā arī tas, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pirmais publiski iestājās pret Latvijas pilsoņa izdošanu tiesāšanai ASV, pašlaik atrodas atvaļinājumā. Viņa pienākumus pilda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, bet atšķirībā no kolēģa viņš savu nostāju Čalovska lietā līdz šim nav atklājis.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš secina – tagad viss atkarīgs no ministru sirdsapziņas. «Ikviens jaunietis, kas ar datoriem ir uz tu, var nonākt šādā situācijā. Arī Anglijā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ievēro vietējos likumus, bet pašiem neapzinoties, pārkāpj ASV likumus.» Internets pasauli ir padarījis mazāku.